16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/05 |Issue number=190 |Page number=3 |Original title=VĀCIETIS UN VIŅA LAIKS Vācietis un viņa laiks (4) |Alternate title=(Nobeigums) |Source file=paja1988n190_003_03 }} {{Source image|articles/923/766/923766.jpg}}{{Written by|Jānis Škapars}} {{About topic|Literatūras vēsture — jauna pieeja}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About domain|Vēsture}} {{About domain|Politika}} {{About person|Ojārs Vācietis}} {{About person|Ēvalds Papiņš}} {{About person|Ingrīda Burāne}} {{About person|Ludmila Azarova}} {{About person|V. I. Ļeņins}} {{About organization|Latvijas PSR Rakstnieku savienība}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About place|Rīga}}{{About event|E1988092700}}{{About year|1988}}Nepavisam negribu spodrināt sevi. Redaktors šinī peklē eņģelis nevarēja būt. Turklāt redaktors autoritārismā dzīvoja «kapātas sliekas dzīvi» (O. Vācietis). Šķiet, ka minētie raksti arī «Padomju Jaunatnei» bija pēdējais vai priekšpēdējais piliens, pēc kuriem citā darbā nācās pāriet gan redaktoram Papiņam, gan atbildīgajai sekretārei Burānei. Katrā ziņā pār šim publikācijām kādā no CK sanāksmēm gruva spēcīgi pērkoņi.
Dīvainākais ir tas, ka mēs ar Vācieti šo gadījumu netikām ne reizes pārrunājuši. Man radās iespaids, ka viņš tādu «sīkumu» pat nepamanīja. Kāda starpība, vai raksts ir «LM» vai «Padomju Jaunatnē». Turklāt manas attiecības ar Ojāru bija ciešas, neformālas. Tanī laikā, kad cilvēkus savstarpēji atsaldēja birokrātisms, kad darbdiena saplūkāja un izsūca pēdējo no tevis, Ojāra dvēseliskums dzīvināja. Zvana telefons, paņem klausuli, un bez kāda «sveiki» vai «labvakar» atskan mazliet aizlauzta balss: «Jančuk, gribi, es tev nolasīšu dzejoli.»
Visu nevar pateikt, Janci.»
<p style="text-align: center; ">*</p>
Par Vācieti rakstīt šinī metamorfozēm pārpilnajā laikā ir velnišķīgi grūti. Tu atkal un atkal tieci ierauts trakajā karuselī. Nepārtraukti «lec» ārā no stila. Un šis ir vienīgais gadījums, kad man gribas vainot dzejnieku pašu. Viņa neparasti ietilpīgo dvēseli, kurā verd un mutuļo visas pasaules kolīzijas.
