Izmaiņas

{{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}

*«Darba pienākumus veicot, dienas vidū uzturējos rūpnīcā «Specdetaļ», kur notika mītiņš. Tajā piedalījās apmēram viena ceturtā daļa strādnieku. Viņi gan bija ieradušies uz mītiņu, bet nebalsoja ne «pret», ne «par»Latvijas neatkarības Deklarāciju. Bija arī latvieši, apvaicājos, kāpēc tad viņi te atnākuši? Saņēmu atbildi: «Citādi ar mani izrēķināsies, atlaidīs no darba, vēl kaut ko izdomās…»

*Plkst. 8.05 no rīta «Centrālās hidroģeoloģiskās ekspedīcijas» telpās ieradās interfrontes pārstāvis, kas sevi nosauca par Rīgas Vagonu rūpnīcas strādnieku delegātu (uzvārdu gan neminēja), lai aģitētu streikot minētās iestādes darbiniekus. Visi 126 strādājošie atteicās un nelūgto ciemiņu izvadīja no rūpnīcas teritorijas.

*Rūpnīcā «ELLAR» nācās streikot pret savu gribu, jo tikusi atslēgta elektroenerģija. Šeit strādājošie savu algu pelna atkarībā no izstrādes, un «mierinājums» bija solījums, ka par velti iztērēto darbadienu tikšot samaksāts. Grafikā esot ierakstītas visas astoņas stundas darbā. Diemžēl ar «koka» rubļiem nevar aizmaksāt pašcieņu. Strādnieki teica šādi:

*«Man šķiet, ka automašīnas, kas iebrauca Doma laukumā, lai apkalpotu IF mītiņu, pārkāpa noteikumus — Vecrīgā taču nedrīkst iebraukt!»

*Rīgas Vagonu rūpnīca, vismaz tās remontcehs, 15. maijā strādāja. Arī Klaucēns, pretēji izplatītajai informācijai, rūpnīcā neesot manīts. RVR ir liela rūpnīca, tāpēc, iespējams, varēja atrast pietiekami daudz partijas aktīvistu, kas parakstījās pret Deklarāciju par streikiem. *Kā jau visur citur, arī «Aurorā»iepriekšējā dienā viesojušies interfrontisti. Nesuši pa cehiem kastītes, kur vajadzējis iemest anketas. Tajās piedāvātas četras «alternatīvas»: a) streikot visu dienu; b) streikot noteiktu stundu skaitu; c) nestreikot; d) noturēt mītiņu. Izrādījās, ka lielākā daļa strādnieču nobalsojušas pret streikošanu. Šīs īpatnējās «socioloģiskās aptaujas» rezultāti tomēr nav rosinājuši uz pārdomām — 15. maijā ir mēģināts rīkot mītiņu. Tas ildzis 45 minūtes: «Par ko runāja? Sprieda, kādus jautājumus īsti lai apspriež…»

*Streiks komisijas veikalā? Jā, šādi gandrīz varētu nosaukt to, ka komisijas veikals, kas atrodas Mihoelsa Vossi ielā (bij. Jaunatnes iela), veselu stundu bija slēgts. Tur strādājošo pārdevēju balsu bija par maz, lai notiktu streiks, tāpēc organizētāji steidzīgi zvanīja uz mājām tām šā veikala darbiniecēm, kas baudīja godīgi nopelnītās brīvdienas saldmi. Mājās palicējas sagadīšanās pēc lielāko tiesu izrādījās karaskolas virsnieku dzīvesbiedres, tāpēc vajadzīgais balsu skaits tika savākts. Taču jautājums, vai streiks komisijas veikalā tomēr notika, ir strīdīgs, jo minētās stundas laikā veikalnieces esot mazgājušas savas komerciestādes grīdu, tātad —  strādājušas.

*Citas ziņas liecina, ka 15. maijā Daugavpilī notikuši mītiņi ķīmiskās šķiedras rūpnīcā, arī piena kombinātā, kur ieradies IK priekšsēdētājs Vidavskis, un elektroinstrumentu rūpnīcā, kur viesojies pats Žarkovs. Pilsētā notikuši arī citi «pasākumi», piemēram, parakstu vākšana pret Neatkarības Deklarāciju. Visām šīm izdarībām ir stingrs «ideoloģiskais pamatojums» — pagājušajā sestdienā notikusi pilsētas padomes ārkārtējā komisija, atvainojiet, sesija. Kas ir pilsētas padome, neviens skaidri nezina, bet droši var apgalvot tikai to, ka tajā darbojas Žarkovs un Vidavskis. Skaņuplatē ir šī pati vecā lemšana: Deklarācija jāuzskata par spēkā neesošu Daugavpilī. Pašai pilsētai vislabāk būtu atrasties Krievijas sastāvā un saukties par Dvinsku, jāaizliedz arī to LR AP pieņemto un pieņemamo likumu darbība, kas ir pretrunā ar PSRS Konstitūciju, jāsarīko referendums un precīzi jāizpilda PSRS likums par savienoto republiku (ne)izstāšanos, jālūdz PSRS tautas deputātu Soboļevu uzstāties PSRS AP sesijā un informēt par šo lēmumu, jāuzraksta arī vēstulīte M. Gorbačovam par Daugavpils pārdvinskošanu, t. i., atdošanu Krievijai.