16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/02/18 |Issue number=35 |Page number=3 |Original title=Latviešu valodas aizsardzībai |Source file=paja1989n035_003_01 }} {{Written by|Latvijas PSR Radošo savienību Kultūras padome}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About organization|Latvijas PSR Radošo savienību Kultūras padome}} {{About place|Maskava}} {{About place|Stokholma}} {{About place|Mičigana}} {{About place|Londona}} {{About place|Telaviva}} {{About place|Kalkuta}} {{About event|E1989020201}}{{About event|E1989021800}}{{About year|1989}} {{About year|1988}}Cilvēces gaišākie prāti šodien atzinuši, ka ikvienas tautas, ikvienas valodas izzušana no zemes virsas ir zaudējums cilvēcei un nodarījums pret cilvēcību. Arī mūsu valstī pēc ilgajiem staļiniskās politikas gadiem, kad par galamērķi bija pasludināta visu tautu saplūšana vienā unificētā, vienvalodīgā «padomju tautā», pēdējā laikā iezīmējas cerība uz humānāku nacionālā jautājuma risinājumu. Mihails Gorbačovs, pagājušā gada novembrī runādams Augstākās Padomes Prezidijā, mazo tautu asimilāciju nosauca par smagu kļūdu, pat noziegumu. «Ir tautas, kuras nepārsniedz 6000 cilvēku, bet kurām ir sava valoda, kultūra un vēsture. Vai tādēļ drīkstam pieļaut, ka šāda tauta un tās valoda izzustu? (..) Visu nāciju un kultūru uzplaukums ir mūsu Savienības bagātība, nevis vājums.»
Tālab jo rūgtāk šodien apzināties savu situāciju ir mums: pirmoreiz savā vēsturē latviešu tauta padarīta par minoritāti savā tēvzemē, tās valoda novesta līdz iznīcības robežai. Ar likuma svētību uzbrūkot latviešu valodai Latvijā, var pienākt situācija, kad viena no cilvēces arhaiskākajām valodām saglabāsies vairs tikai kā indoeiropeisko pētījumu objekts Maskavas, Stokholmas, Mičiganas, Ķelnes, Londonas, Telavivas, Kalkutas u. c. pasaules zinātniskajās iestādēs. Mums iegalvo, lai savās tiesībās nemēģinām pielīdzināties igauņiem un lietuviešiem, kuru situācija ir labvēlīgāka. Taču tieši šis traģiskais latviešu valodas un līdz ar to pašas nācijas stāvoklis liek spert vēl jo radikālākus soļus glābiņa meklējumos un humānisma, kā arī tiesiskas valsts principa vārdā uzliek valstij īpašus pienākumus latviešu valodas aizsardzībā.
