Izmaiņas

{{About organization|Interfronte}}

{{About media|«Atmoda», laikraksts}}

{{About year|1989}}

<br />Šodien mūsu republikas konservatīvie spēki, no vienas puses, var sajūsmā berzēt rokas, jo patlaban latviešu vai, tikpat labi var arī teikt, Latvijas demokrātiski noskaņotā sabiedrības daļa ir tiktāl sašķelta&nbsp; kā vēl nekad pēdējos gados. No otras puses, konservatoriem ir pamats būtiskam satraukumam, jo parlamentārā frontē tie cietuši neapšaubāmu sakāvi. Turklāt, ja šķeltniecība pārsvarā radusies to sabiedriskās aktivitātes formu darbības rezultātā, kurus juridiskajā zinātnē dēvē par tiešo demokrātiju (mītiņi, demonstrācijas, masu sapulces, stihiskas sabiedriskās kustības), tad konservatīvie un pat reakcionārie spēki plašā frontē ar jaunpieņemto likumu spēku atspiesti atpakaļ galvenokārt parlamentārisma darbības rezultātā kā PSRS, tā arī Latvijas mērogā. Tomēr nevar arī noliegt, ka jebkurā sabiedrībā kā parlamentārās, tā tiešās demokrātijas metodes viena otru papildina un spēcina'','' ja vērstas uz vienotu mērķi. Taču, ja parlamentārieši un juristi tiesību ekspertīžu un parlamentāru aktu rezultātā konservatoriem par lielu neapmierinātību pavēra ceļu atsevišķu, tajā laikā manāmi nobiedētu neformālo kustību darbībai likumu ietvaros, tad tagad dažs leģimitētais uzskata par goda lietu iekost tā parlamentārieša rokā, kas demokrātijas principu vārdā panāca, lai konservatori tam «neaizgrieztu skābekli».