Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Cīņa|Published on=1989/04/05|Issue number=79|Page number=1|Original title=Kas uzvar atkārtotā balsošanā?|Source file=cina1989n079_001_05|Abstract=}} {{Written by|Vladislavs Podnieks}} {{About topic|PSRS tautas deputāts}} {{About topic|PSRS tautas deputātu vēlēšanas}} {{About domain|Politika}} {{About person|Zigmunds Petkevičs}} {{About person|P. Krastiņš }} {{About person|I. Lietavietis}} {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} {{About place|Rēzekne}} {{About event|E1989032600}} {{About year|1989}}

}}{{Written by|Vladislavs Podnieks}}{{About topic|PSRS tautas deputāts}}{{About topic|Kā jau ziņots, 26. martā notikušajās vēlēšanās mūsu republikas piecos nacionāli teritoriālajos vēlēšanu apgabalos, kur kandidēja vairāk nekā divi pretendenti, neviens neieguva balsu vairākumu. Tātad arī neviens netika ievēlēts par PSRS tautas deputātu vēlēšanas}}. Saskaņā ar jaunā vēlēšanu likuma prasībām tādā gadījumā jārīko atkārtota balsošana, un tas jāizdara divu nedēļu laikā.{{About domain|Politika}}{{About person|Aizvadītajā svētdienā atkārtota balsošana notika 313. Rēzeknes vēlēšanu apgabalā. Tajā uzvarēja Zigmunds Petkevičs}}, Latvijas KP Rēzeknes pilsētas komitejas pirmais sekretārs. Nākamajā svētdienā, 9. aprīlī, atkārtoti jābalso 291. Maskavas, 293. Proletāriešu, 294. Juglas un 295. Oktobra nacionāli teritoriālā vēlēšanu apgabala vēlētājiem.{{About person|Arī par atkārtoto balsošanu interese ir liela, cilvēki jautā, kas tajā uzvarēs. Lai gan presē un citos informācijas līdzekļos sniegti skaidrojumi, tomēr pietiekamas izpratnes vēl nav. Piemēram, rīdzinieks P. Krastiņš }}raksta: «Viens saka: vinnēs tas, kurš savāks visvairāk balsu. Otrs saka: vinnēs tas, kas iegūs vienkāršu balsu vairākumu. Tiec nu gudrs…»{{About person|Tāpēc lūdzām Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija padomju darba jautājumu nodaļas vadītāju '''I. Lietavietis}}Lietavieti''' atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar atkārtoto balsošanu.{{About organization|'''— Kas tajā uzvar?''' — Atkārtotā balsošanā uzvar tas no abiem deputātu kandidātiem, kurš, kā teikts vēlēšanu likumā, iegūst visvairāk balsu. Manuprāt, to var dēvēt arī par vienkāršo vairākumu. Lai to labāk varētu izprast, atgādināšu, ka 26. martā vēlēšanās katram deputāta kandidātam vajadzēja saņemt vismaz 50 procentu plus vienu balsi, lai būtu ievēlēts. Atkārtotā balsošanā šāda prasība vairs nav spēkā. Vienīgi jāpārspēj otrs deputāta kandidāts, kas ierakstīts vēlēšanu biļetenā. Ar jebkuru balsu skaitu: ar 90, ar 50 vai ar 10 balsīm. Cik tieši, tas vairs būtībā nav svarīgi. Vienīgi jāpārspēj, tas ir, jāiegūst vairāk balsu nekā otram pretendentam. '''— Tas nozīmē, ka atkal pat viena balss var izšķirt, kurš kļūs PSRS Tautas tautas deputāts…''' — Protams! Jāuzsver: lai atkārtotā balsošana notiktu un būtu spēkā, jāpiedalās vairāk nekā pusei no apgabalā esošajiem vēlētājiem. Tāpēc katram jādodas uz savu vēlēšanu iecirkni un jāpiedalās balsošanā. '''— Īsi pirms 26. marta vēlēšanām divi deputātu kongresi}}kandidāti atsauca savu kandidatūru. Ja to kāds izdarīs arī pirms atkārtotās balsošanas, paliks tikai viens deputāta kandidāts. Kādi nosacījumi tad būs spēkā? Vēlēšanu likumā par to nekas nav minēts.''' — Centrālā vēlēšanu komisija Maskavā devusi skaidrojumu, ka tādā gadījumā stājas spēkā prasība: deputāta kandidātam jāiegūst balsu vairākums, tas ir, vismaz 50 procenti plus viena balss. Un tas ir gan taisnīgi, gan loģiski. Jo tādā gadījuma it kā iznāk vispārējās vēlēšanas. {{About place|Rēzekne}}'''— Ja notiek atkārtota balsošana, vai tad izsniedz arī apliecības par tiesībām balsot?'''{{About event|E1989032600}}{{About year|1989}}— Centrālā vēlēšanu komisija devusi skaidrojumu, ka apliecības par tiesībām balsot nav izsniedzamas ne atkārtotas balsošanas, ne atkārtoto vēlēšanu gadījumā. Tas nozīmē, ka šīs apliecības vēlēšanu iecirkņi neizsniegs ne pirms 9. aprīļa, ne arī pirms 14. maija, kad notiks atkārtotas vēlēšanas. Tātad nebūs arī vēlētāju papildsaraksti. '''— Arī pirms atkārtotās balsošanas noris spraiga priekšvēlēšanu cīņa. Tas liecina, ka sagaidāma arī sabiedrības kontrole pār rezultātu noteikšanu. Vēlēšanu likumā sacīts, ka vēlēšanu komisiju sēdēs, balsu skaitīšanā vēlēšanu iecirknī, vēlēšanu rezultātu noteikšanā apgabalā un vēlēšanu kopējo rezultātu apkopošanā ir tiesības piedalīties darba kolektīvu, sabiedrisko organizāciju un vēlētāju sapulču pārstāvjiem, uzticības personām, kā arī preses, televīzijas un radio pārstāvjiem. Kā saprast terminu «tiesības piedalīties»?''' — Tas nozīmē, ka likumā minētajām personām ir atļauta klātbūtne, taču tām nav dotas pilnvaras piedalīties darbā, ko veic iecirkņa vēlēšanu komisija, kura darbojas kā balsošanas organizētāja. Šīs personas, dabiski, to nedrīkst nekādā veidā traucēt. Ikvienam, kas vēlas būt klāt vēlēšanu komisijas darbā, ir nepieciešams attiecīgs dokuments ar zīmogu, kas apstiprina viņa pilnvaras tieši attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. Turklāt nodoms izmantot savas klātbūtnes tiesības jāpaziņo komisijai pirms vēlēšanu dienas. Iespējams, ka kādam no klātesošajiem vēlēšanu komisijas darbā var rasties šaubas par tās locekļu rīcības pareizību. Visi apsvērumi šajā sakarā rakstveidā jāiesniedz komisijas priekšsēdētājam. Komisija šo jautājumu izskatīs sēdē, ko sarīkos pēc balsu saskaitīšanas. Ja sabiedrības pārstāvji ar savu izturēšanos traucē komisijas darbu, priekšsēdētājam ir tiesības prasīt, lai šis personas atstāj telpu. '''— Vai 26. martā pret sabiedrības pārstāvjiem, tā sakot, nācās piemērot arī likuma sankcijas?''' — Tādi gadījumi man nav zināmi, lai gan sabiedrības kontrole bija ļoti plaša. '''— Kas īpaši jāievēro balsošanā?''' — Ļoti lūdzu biļetenā neatstāt abus kandidātus! Viens obligāti ir jānosvītro! Jānobalso, nevis biļetens mehāniski jāiemet urnā. Jāpiebilst, ka 26. martā šāda mehāniska iemešana daudziem bija liela kļūda. Neatkārtosim to, lai nebūtu nederīgu biļetenu. Ja balsošana, tad arī balsosim. Ar pilsonisku apziņu un atbildību. &nbsp;<p style="text-align: right;">Intervēja '''V. Podnieks'''</p>