9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/12/15
|Issue number=210
|Page number=1
|Original title=Anatolijs Gorbunovs: — Prezidenta pārvalde iespējama tikai tad, ja paši netiksim galā ar savām ekonomiskajām un politiskajām problēmām
|In section=Valsts vadītāju brīfings
|Source file=lajn1990n210_001_01
}}
{{Written by|Andra Jauce}}
{{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
{{About domain|Milicija un kārtības sargi}}
{{About domain|Politika}}
Lai politiskos un ekonomiskos samezglojumus sīkāk izskaidrotu, vakar mūsu valsts vadītāji Anatolijs Gorbunovs un Ivars Godmanis tikās ar žurnālistiem. Sarunas tematu viņi abi saistīja ar PSRS tautas deputātu IV kongresu, kas nākamnedēļ sāksies Maskavā.
Brīfinga sākumā A. Gorbunovs uzsvēra, ka Augstākā Padome un valdība ir darījušas visu, lai nostiprinātu jauno varu — republikas, rajonu un pagastu līmeņos. Reizē neatkarības centieni sabiedrībā radījuši lielu politisko spriedzi, taču situācija nav tik saasināta, ka juridiski valdošajiem spēkiem «vajadzētu lūkoties pēc opozīcijas ērtajiem krēsliem».
Sasprindzinājumu radījusi ne vien diametrāli atšķirīgā attieksme pret savienības līgumu, bet arī Augstākās Padomes politiskie lēmumi, galvenokārt tie, kuru «autore» ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lielāko vērību A. Gorbunovs veltīja nepieņemtajam likumprojektam par papildu tiesību piešķiršanu kārtības sargu vienībām. Patriotiski noskaņotajiem puišiem vajadzētu papildināt milicijas (policijas) un prokuratūras štatu darbinieku retās rindas. Ja deputāti piešķirs kārtības sargiem tiesības izmantot stekus, gāzes baloniņus un citus līdzekļus, bruņošoties arī citi, var sākties savstarpējās cīņas. Par jau bruņoto komunistiskās partijas armiju Augstākās Padomes priekšsēdētājs neminēja ne vārda.
Cits politiskās spriedzes avots — neatrisinātais pilsonības jautājums. Ja pilsonības likums būs nedemokrātisks, neviens pasaulē nenoticēs, ka gribam veidot demokrātisku valsti. A. Gorbunovs uzskata — pilsonība piešķirama visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas gatavi veidot demokrātisku valsti, atzīst un pilda Latvijas Republikas likumus.
Kas notiks Tautas deputātu kongresā, kurā viens no galvenajiem jautājumiem būs savienības līgums? Latvijas Augstākā Padome vairākkārt izteikusi nelokāmu lēmumu līgumu neparakstīt, un tāda būs arī to PSRS tautas deputātu no Latvijas nostādne, kas atbalsta Neatkarības deklarāciju. Kongresā mūsu deputāti aicinās republikas atzīt citai citu tajās suverenitātes robežās, ko katra pasludinājusi, kā arī slēgt ekonomiskos līgumus, lai daļēji saglabātu pastāvošās saiknes. Tomēr PSRS budžeta veidošana — Latvijas līdzdalība var būt vien tāda, ka republika finansē atsevišķas mērķprogrammas. Tiks mēģināts runāt par PSRS bruņoto spēku statusu Latvijā un likuma par alternatīvo dienestu respektēšanu no «Maskavas» puses.
Lietišķais Latvijas premjers Ivars Godmanis kā vienmēr uzstājās «punktoti».
Galvenais — Latvijas valdības un Augstākās Padomes vēršanās pie centra varas sākt sarunas par līguma noslēgšanu iezīmējusies ar pozitīvu momentu. Baltijas republikas saņēmušas priekšlikumu par iespēju veidot sociālekonomiskus līgumus ar PSRS 1991. gadam. Piedāvāti gan Latvijai pieņemami, gan arī noraidāmi priekšlikumi. Baltijas valstu atbildes Gorbačovam un Rižkovam nav identiskas, tomēr, tiekoties trijiem premjerministriem, galvenajā panākta vienotība.
Runājot par neatkarīga Latvijas Republikas budžeta veidošanu, Ministru Padomes priekšsēdētājs ieteica ņemt vērā, ka pagaidām tas vēl pakļauts izmaiņām, jo visi nodokļu likumi vēl nav pieņemti.
Viens no Latvijas svarīgākajiem uzdevumiem ir īstenot valsts īpašuma privatizāciju. Valdības izstrādātās valsts īpašuma konversijas programmas trīs svarīgākās iezīmes — privatizācija netiek saistīta ar pilsonību, īpašums noteikti jāpērk, un šādi iegūtā nauda tiek ieguldīta privatizācijas fondā, nevis valsts budžetā. I. Godmanis sacīja, ka Vissavienības uzņēmumu pārveidošana par akciju sabiedrībām nav likumīga, jo nav pieņemts likums par privatizāciju.
Otrdien presē tiks publicēts pārtikas produktu jauno cenu projekts. Tūlīt valdība pabeigs izstrādāt ar cenu paaugstināšanu saistīto kompensāciju mehānismu.
<p style="text-align: right; ">'''Andra Jauce'''</p>
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/12/15
|Issue number=210
|Page number=1
|Original title=Anatolijs Gorbunovs: — Prezidenta pārvalde iespējama tikai tad, ja paši netiksim galā ar savām ekonomiskajām un politiskajām problēmām
|In section=Valsts vadītāju brīfings
|Source file=lajn1990n210_001_01
}}
{{Written by|Andra Jauce}}
{{About topic|Anatolija Gorbunova politiskā darbība}}
{{About domain|Milicija un kārtības sargi}}
{{About domain|Politika}}
Lai politiskos un ekonomiskos samezglojumus sīkāk izskaidrotu, vakar mūsu valsts vadītāji Anatolijs Gorbunovs un Ivars Godmanis tikās ar žurnālistiem. Sarunas tematu viņi abi saistīja ar PSRS tautas deputātu IV kongresu, kas nākamnedēļ sāksies Maskavā.
Brīfinga sākumā A. Gorbunovs uzsvēra, ka Augstākā Padome un valdība ir darījušas visu, lai nostiprinātu jauno varu — republikas, rajonu un pagastu līmeņos. Reizē neatkarības centieni sabiedrībā radījuši lielu politisko spriedzi, taču situācija nav tik saasināta, ka juridiski valdošajiem spēkiem «vajadzētu lūkoties pēc opozīcijas ērtajiem krēsliem».
Sasprindzinājumu radījusi ne vien diametrāli atšķirīgā attieksme pret savienības līgumu, bet arī Augstākās Padomes politiskie lēmumi, galvenokārt tie, kuru «autore» ir Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lielāko vērību A. Gorbunovs veltīja nepieņemtajam likumprojektam par papildu tiesību piešķiršanu kārtības sargu vienībām. Patriotiski noskaņotajiem puišiem vajadzētu papildināt milicijas (policijas) un prokuratūras štatu darbinieku retās rindas. Ja deputāti piešķirs kārtības sargiem tiesības izmantot stekus, gāzes baloniņus un citus līdzekļus, bruņošoties arī citi, var sākties savstarpējās cīņas. Par jau bruņoto komunistiskās partijas armiju Augstākās Padomes priekšsēdētājs neminēja ne vārda.
Cits politiskās spriedzes avots — neatrisinātais pilsonības jautājums. Ja pilsonības likums būs nedemokrātisks, neviens pasaulē nenoticēs, ka gribam veidot demokrātisku valsti. A. Gorbunovs uzskata — pilsonība piešķirama visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas gatavi veidot demokrātisku valsti, atzīst un pilda Latvijas Republikas likumus.
Kas notiks Tautas deputātu kongresā, kurā viens no galvenajiem jautājumiem būs savienības līgums? Latvijas Augstākā Padome vairākkārt izteikusi nelokāmu lēmumu līgumu neparakstīt, un tāda būs arī to PSRS tautas deputātu no Latvijas nostādne, kas atbalsta Neatkarības deklarāciju. Kongresā mūsu deputāti aicinās republikas atzīt citai citu tajās suverenitātes robežās, ko katra pasludinājusi, kā arī slēgt ekonomiskos līgumus, lai daļēji saglabātu pastāvošās saiknes. Tomēr PSRS budžeta veidošana — Latvijas līdzdalība var būt vien tāda, ka republika finansē atsevišķas mērķprogrammas. Tiks mēģināts runāt par PSRS bruņoto spēku statusu Latvijā un likuma par alternatīvo dienestu respektēšanu no «Maskavas» puses.
Lietišķais Latvijas premjers Ivars Godmanis kā vienmēr uzstājās «punktoti».
Galvenais — Latvijas valdības un Augstākās Padomes vēršanās pie centra varas sākt sarunas par līguma noslēgšanu iezīmējusies ar pozitīvu momentu. Baltijas republikas saņēmušas priekšlikumu par iespēju veidot sociālekonomiskus līgumus ar PSRS 1991. gadam. Piedāvāti gan Latvijai pieņemami, gan arī noraidāmi priekšlikumi. Baltijas valstu atbildes Gorbačovam un Rižkovam nav identiskas, tomēr, tiekoties trijiem premjerministriem, galvenajā panākta vienotība.
Runājot par neatkarīga Latvijas Republikas budžeta veidošanu, Ministru Padomes priekšsēdētājs ieteica ņemt vērā, ka pagaidām tas vēl pakļauts izmaiņām, jo visi nodokļu likumi vēl nav pieņemti.
Viens no Latvijas svarīgākajiem uzdevumiem ir īstenot valsts īpašuma privatizāciju. Valdības izstrādātās valsts īpašuma konversijas programmas trīs svarīgākās iezīmes — privatizācija netiek saistīta ar pilsonību, īpašums noteikti jāpērk, un šādi iegūtā nauda tiek ieguldīta privatizācijas fondā, nevis valsts budžetā. I. Godmanis sacīja, ka Vissavienības uzņēmumu pārveidošana par akciju sabiedrībām nav likumīga, jo nav pieņemts likums par privatizāciju.
Otrdien presē tiks publicēts pārtikas produktu jauno cenu projekts. Tūlīt valdība pabeigs izstrādāt ar cenu paaugstināšanu saistīto kompensāciju mehānismu.
<p style="text-align: right; ">'''Andra Jauce'''</p>
