Otrā Baltijas asambleja
|
neierasti racionāla un produktīvā garā risinājās sestdien Mellužu Komponistu Jaunrades namā.
Pasākums sākās ar D. Īvāna uzrunu, kurā viņš konstatēja, ka līdz ar Baltijas tautu kustību statusa maiņu — pārejas no neformālajām uz veidotajām struktūrām — malnījušies arī to uzdevumi. Augstākās Padomās priekšsēdētāja pirmais vietnieks atklāja patreizējos Tautas frontes trūkumus — tautas kustības vadošajos un organizatoriskajos «ešelonos» vērojams atslābums.
Augstākās Padomes deputāts A. Panteļeļevs izvirzīja domu par pastāvīgu sadarbību starp visu triju republiku Tautas frontu grupām jeb tā saukto horizontālo sadarbību.
Ļeņingradas Tautas frontes pārstāvis aicināja ievērot realitāti un paļauties katram uz saviem spēkiem. Proti, ņemot vērā, ka ari PSRS demokrātiskajām kustībām ir pārpilnām savu problēmu un nevar cerēt uz to palīdzību un spēju sadarboties jebkurā laikā.
Bez daudziem PSRS, Igaunijas un Lietuvas demokrātisko kustību pārstāvjiem asambleju ar savu klātbūtni un uzrunu pagodināja arī Lietuvas AP priekšsēdētājs V. Landsbergis.
Pēc pārtraukuma notika asamblejas otrā vai, pareizāk sakot, praktiskā daļa. Tās ietvaros ar apsveikuma runlm uzstājās pārstāvji no Azerbaidžānas, Ļeņingradas, Ungārijas, Rumānijas un Lietuvas. Visas runas caurauda trīs motīvi — solidaritāte ar Baltiju, pamatota komunisma kritika un augstais vērtējums par Baltijas asambleju. Runātāji pastāstīja arī par konkrēto darbību Baltijas labā. Tā, piemēram, Azerbaidžānas sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis pavēstīja, ka atsevitkās republikās naftas bāzēs jūlijā sāks streikus, ja nebūs izbeigta Lietuvas blokāde. Vinš izteica nožēlu par faktu, kā pretēji Baltijas tautām Aizkaukāza nācijas nav apvienojušās. Jo «Maskava ir sarīdījusi mūsu tautas, realizējot principu — skaldi un valdi». «Krievijas solldāristu darba tautas savienības» (DTS ir vecākā antiboļševistiskā organizācija padomju laikā) pārstāvis informēja klātesošos par paredzēto konferenci «Vi|ņa-90», kuras organizatori ir minētā organizācija un Ļeņingradas pilsētas padome. Taču jau tagad, kad tās sagatavotana ir tikai sākumposmā, varas iestādes liek dažādus šķēršļus. Kā pastāstīja DTS pārstāvis, Ļeņingradas pilsētas padome nolēmusi neievērot Vissavienības augstāko varas struktūru pavēli — sekmēt Lietuvas blokādi. Pārstāvis no Ļeņingradas «Lietuvas atbalsta komitejas» uzstājās ar seviiķi emocionālu antiimpērisku runu. Viņš pavēstīja, ka ari armijā jau jūtamas pirmās atmodas vēsmas. Tā, piemēram, kāda mītiņa laikā Ļeņingradā ar progresīvām un, salīdzinot ar armijas standartiem, drosmīgām runām ir uzstājušies Baltijas flotes Kronštates virsnieki. «Lietuvas atbalsta» komitejas pārstāvis izteica dziļu sašutumu par armijas aktivitātēm pie Latvijas un Igaunijas parlamentiem 15. maijā.
Viena no saistošākajām bija LTF Domes valdes locekļa E. Inkēna runa par Baltijas neatkarību Eiropas drošības kontekstā. Viņš no neitrālām pozīcijām analizēja Rietumu politiku Baltijas jautājumā, loģiski pamatodams, ka tā balstās nevis uz plaši manifestētās demokrātiskā avangarda un pašnoteikšanās tiesību aizstāvju morāles, bet gan uz izdevīguma un sausa aprēķina principiem.
Lietuvas pārstāvis referēja par praktisko sadarbību ar PSRS demokrātiskajām kustībām, kuras nolūks — propagandēt Lietuvas neatkarības ideju un mazināt ekonomisko blokādi. Šim darbam ir liela produktivitāte, par ko liecina fakts, ka tieši Lietuvai ir vlsdrošākie un stabilākie sakari ar PSRS uzņēmumiem un neformālām organizācijām.
Asamblejas noslēgumā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas.
---
Pēc asamblejas norises notika preses konference.
LTF Domes valdes priekšsēdētāti un paļauties katram uz sanātību ar asamblejas norisi un rezultātiem. Lietuviešu pārstāvis augsti novērtēja tās efektivitāti.
D. Ivāns noraidīja tēzi, ka Tautas frontes ir vajadzīgas tikai līdz faktiskas neatkarības iegūtanai. Viņš to pamatoja ar diviem argumentiem. Pirmkārt, pagaidām LTF nav alternatīvas, proti, nav nevienas tik spēcīgas un ietekmīgas partijas, kas parlamentā varētu pārstāvēt tautu. Otrkārt, jaunais parlaments ir tautas ievēlēts. Likvidēt Tautas frontes nozīmētu saraut saites ar tautu, kas pretēji regresīvajiem spēkiem ir vienīgais pašreizējās valdības un parlamenta balsts. Pēc D. Ivāna uzskata, TF darbība ir nepiecietama līdz spēcīga demokrātiska valstiskuma radīšanai. Par tautas kustību aktualitāti, viņaprāt, liecina to līdzšinējā politiskā loma Austrumeiropā — zemēs, kuras ir gājušas jau krietni tālāk par Baltiju. Savukārt R. Ražuks sacīja, ka LTF ir konstruktīvu kritiku paudoša organizācija, kuras mērķis — nepieļaut tautai nevēlamu lēmumu pieņemšanu parlamenta vai valdības līmenī.
Runājot par Maskavas piedāvājumu «iesaldēt» Deklarāciju, D. Ivāns paskaidroja, ka par to spriedīs republiku parlamentos. Viņš norādīja, ka nav iespējas vienai republikai atsevišķi «iesaldēt» vai «neiesaldēt» Deklarāciju, jo ir spēkā vienošanās par saskaņotu Baltijas republiku ārpolitisko darbību attiecībās ar PSRS.
---
Pēc asamblejas praktiskās da|as jūras krastā dažādu tautību ļaudīs vienotību stiprināja «Skandinieki» un ebreju bērnu tautas deju un dziesmu ansamblis, kuru priekšnesumi beidzās ar balonu palaišanu Baltijas debesīs.
Šo ceļu mēs neejam vieni — to atainoja asamblejas norise un tās nacionālais sastāvs. Bezcerīgi ir mēģinājumi pierādīt, ka Baltijas cīņa ir nacionālšovinistiska un lokāla. Arī mazā ebreju meitene Maija uz jautājumu — vai tu gribi redzēt neatkarīgu Latviju, mazliet izbrīnījusies (kā domādama — vai tas vēl jājautā?), taču nepārprotami atbildēja — protams, ka jā.
V. GAILĪTIS