Vairākums atstāj sesiju
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vairākums atstāj sesiju
« Par ekonomisko un politisko situāciju Rēzeknē sakarā ar Latvijas PSft AP Deklarācijas pieņemšanu» — tā saucās Rēzeknes pilsētas padomes ārkārtējās sesijas galvenais darba kārtības punkts.
Centīgi izpildot Rēzeknes Interfrontes padomes un PSKP Rēzeknes pilsētas komitejas norādījumus, pilsētas padomes prezidijs steidzīgi sasauca pilsētas deputātu sesiju. Tā notika 25. maijā.
Tomēr pastāvīgās komisijas, kurām bija jāveic situācijas analīzes darbs, nebija izpildījušas savu uzdevumu — pilsētas padomes prezidijs rēķinājās ar to, ka pret Deklarāciju vērsto lēmumu izdosies pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Lēmuma projektā, kas bija sagatavots sesijai, ierakstīti tādi punkti:
«Atbalstot Latvijas tautas tiesības uz suverēnas neatkarīgas valsts izveidi, pilnīgi atzīstot nācijas tiesības uz pašnoteikšanos, uzskatīt LPSR AP 1990. gada 4. maija Deklarāciju par juridiski spēkā neesošu.
Pilsētas padome saskaņā ar LPSR likuma par pilsētu pašpārvaldi 26. panta 10. punktu pieprasa apturēt Deklarācijas darbību un sarīkot republikānisko referendumu.
Pilsētas padome uzskata, ka līdz referenduma sarīkošanai pilsētas teritorija darbojas agrāk pieņemtā PSRS konstitūcija, LPSR konstitūcija un likumi.»
Jāuzsver, ka minētajā pilsētu pašpārvaldes likumā gan ir rakstīts, ka referenduma rīkošana LR AP kompetencē . . .
Uz to norādīja opozīcijas (latgaļu) grupas deputāti. Galvenais referāts, ko nolasīja pilsētas padomes priekšsēdētājs Viktors Narņickis, kā arī direktoru padomes sagatavotais ziņojums neļāva izdarīt secinājumus, ka situācija Rēzeknē kaut kā īpaši būtu pasliktinājusies tieši pēc 4. maija.
Toties no slaukšanas iekārtu rūpnīcas direktora un citu saimniecisko vadītāju sniegtās informācijas izrietēja fakts, ka Rēzeknes ekonomika, tāpat kā PSRS ekonomika vispār, jau labu laiku atrodas krīzes situācijā.
Pēc garām debatēm izkristalizējās trīs viedok|i. Pirmo pārstāvēja opozīcijas grupas deputāti, norādot, ka sesija nav sagatavota. Nav bijis nepieciešams arī sarīkot ārkārtējo sesiju — tāpēc pietiktu ar jautājuma apspriešanu, nepieņemot nekādu lēmumu. Arī centristi nebija noskaņojusies atbalstīt vairākuma, tas ir IF—PSKP frakcijas nostāju. Tādējādi vairākuma frakcijas deputāti, jūtot, ka viņu plāns neizdosies, vēl vairāk — varētu rasties situācija, ka tiek nobalsoti par atbalstu Deklarācijai — atstāja sēžu zāli.
Palikušie 32 deputāti nebija tiesigi pieņemt nekādu lēmumu.
Tādējādi IF PSKP frakcijas deputātiem neizdevās īstenot galveno nodomu — konsolidēties ar Daugavpili, kuras pilsētas padome jau pieņēmusi lēmumu pret Deklarāciju. Ideja par Latgales atdalīšanu un pievienošanu Krievijai Latvijas austrumdaļā ir ārkārtīgi nepopulāra, tāpēc šovinistiski staļiniskie spēki ir iecerējusi panākt, lai Latgales pilsētu padomes pieņemtu pret Deklarāciju vērstus lēmumus. Ja izdotos šāda melnsimtnieciska konsolidācija (Daugavpils — Rēzekne — Ludza), tad varētu paziņot, ka tauta, tas ir, tās deputāti ir izteikusi savu viedokli. Par to, lai Latgale tiktu atšķelta no Latvijas.
Taču Latgale nepadosies!
MARIJA MEDINSKA
(pa tālruni no Rēzeknes)
