Latvija atvadās no kardināla Juliana Vaivoda
|
Latvija atvadās no kardināla Juliana Vaivoda
28. maijā Rigā, Jēkaba katedrālē, notika atvadu dievkalpojums no vecākā Baltijas kardināla, Romas katoļu baznīcas galvas Latvijā Juliāna Vaivoda, kas aizgājis mūžībā deviņdesmit piektajā mūža gadā.
Atvadu dievkalpojumu vadīja Lietuvas kardināls Vincents Sladkevičs. Svēto liturģiju noturēja Latvijas bīskaps Jānis Cakuls, Viļņas arhibīskaps Julions Steponavičs un četri bīskapi no Lietuvas.
Sēru ceremonijā piedalījās daudz ticīgo katoļu, dažādu rangu priesteri un Rigas garīgā semināra audzēkņi. Te bija arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis, valdības locekļi un Latvijas Augstākās Padomes deputāti. Ļaudis bija atnākusi apliecināt cieņu un mīlestību cilvēkam, kas visu mūžu sludināja labestību un humānismu.
Pēc dievkalpojuma šķirstu ar kardināla Juliāna Vaivoda mirstīgajām atliekam semināra audzēkņi aiznesa un novietoja sēru mašīnā. To aizveda uz Aglonu, kur 29. maijā vietējā katoļu baznīcā notika apstāvēšana un pēc tam apbedīšana.
Lielas sēras par 95. mūža gadā mirušo kardinālu Juliānu Vaivodu 29. maijā atveda ticības brāļus Aglonas Svētās Marijas baznīcā. Sen, vietā, kur Latvijas katoļu vadītājs sāka savu ilgo un uzticīgo kalpošanu Dievam un arī tautai, viņš arī vēlējās tikt apbedīts.
Svēto bēru mesu vadīja Romas pāvesta Jāna Pāvila II delegāts, Polijas katoļu baznīcas primāts Juzefs Glemps. Sērās klusējot tūkstošiem draudzes locekļu, aizgājējs tika apbēdits. Skanēja atvadu vārdi. Tika nolasīta līdzjūtības telegramma no Romas pāvesta. Viņa vārdā bērēs piedalījās pāvesta Jāņa Pāvila II nuncijs Maskavā Frančesko Kolosuonno. Uz ziedos grimstošā kapa vainagus nolika Lietuvas kardināls Vincents Sladkevičs, Baltkrievijas bīskaps Tadeušs Kondrusevičs, dažādu konfesiju pārstāvji no Ukrainas un Kazahijas. Pirmā latviešu kardināla piemiņu godināja Latvijas Republikas valdības locekļi un sabiedrības pārstāvji. Juliāns Valvods pieder pie izcilu kardinālu paaudzes, — uzsvēra Romas pāvesta sūtnis, — un tāpēc viņa kapa vieta kļūs par tautu svētceļojumu vietu.
A. LIEPNIECE, V. RUDOJS, LETA korespondenti