Glābsim bērnus Latvijā!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Glābsim bērnus Latvijā!
Mīļie Latvijas ļaudis, latvieši un Latvijas minoritāšu cilvēki! Aicinu jūs šajā politisku lādiņu pārsātinātajā Zemes atmosfērā padomāt par to, kas Latvijai ne mazāk svēts kā brīvība. Par bērniem. Jo kam gan brīvība Latvijā šodien, rīt un aizmūžos? Tiem, kuri šajā brīvībā iznesīs pretī bezgalībai mūsu dainas, kultūru, mūsu zemi, mūsu saprātu, mūsu senču nemirstīgo dvēseļu pieredzi un cerības.
Vai šīs ceribas īstenosies? Vēl šodien varam sacīt, jā,... bet tikai tad, ja ieliksim savas domas un sirdis mūsu bērnu tagadnē un nākotnē. Ir pavasaris dabā, pavasaris tautas sirdī, bet baigas nojautas aizvien biežāk pavada darbā Latvijas ģenētiķus, mediķus, zinātniekus. Vai bieži tev, lasītāj, gadās, ejot pa pilsētu, redzēt apaļus, priecīgus sārtvaidžus bērnus? Vai tu zini, kādēļ dzimst tik daudz fizisku un garīgu kroplīšu, vai zini, kāpēc bērni tik ļoti slimo? Vai tu zini, kādu uzturu saņem daudzi jo daudzi bērni šķirtās ģimenēs, mūsu tautas nelaimju nastas salauztajās dzērāju ģimenēs? Cik bērniņu var atjauties ziemā saņemt pietiekami daudz vitamīnu, ja apelsīnu, citronu un mandarīnu viena kilograma cena tirgū atbilst piektajai daļai mātes mēnešalgas, ja nesaldētu, radioaktīvi tīru gaļu var regulāri bērnam nopirkt tikai kooperators vai tautas apzadzējs. Cik tad liela ir tā cilvēku daļa Latvijā, kura saņem pietiekami lielu algu par godīgu darbu?
Šajās dienās Lielupē jūras krastā mētājās simtiem pusdzīvu butišu, zandartiņu, nēģu. Vai tu zini, ka tev jāpanāk, lai soda vainīgos, tev jāpanāk, lai vainīgo nebūtu. Vai tu zini, ko ēd tavs bērns «silītē» un skolā, un cik no tā paša mazuma tiek nozagts, jo pavāri ari savukārt nespēj uzturēt ģimenes ar savām mazajām aldziņām? Vai tu zini kādu — dažreiz uz visu dzīvi — psihisku traumu saņem mazais bērns slimnīcas gultiņā, kurš jūtas visu pamests, atrauts no māmiņas, un kuru medicīnas māsu trūkuma dēļ nav kam pārtīt, padzirdīt, nerunājot nemaz par apmīļošanu. Jā, mēs pēkšņi neuzcelsim perfektus, ērtus hospitāļus, kuros atrastos vieta ari bērnu māmiņām, mums nav tam līdzekļu, bet tev jāprotestē pret medicīnas māsas mazo algu, tev jāpretojas tam, ka Veselības aizsardzības ministrija atņem bērnu slimnīcai māsu slodzes kārtējo «darbs zinātniskās organizācijas ideju» dēļ. Tev jāstāv par augsti morālām attiecībām savā un citās ģimenēs. Tas nav darīts, jo mūsu šodienas padsmitnieki un liela da]a studentu, pasīvi ironizējot, paliek stāvot vidējās un vecākās paaudzes brīvības cīņu ceļmalā.
Visās civilizētajās pasaules valstīs atzīst bērnu tiesības, kuras formulētas arī ANO bērnu tiesību deklarācijās. Katram bērnam ir tiesības piedzimt veselam, izaugt un attīstīties par veselu, pilnvērtīgu, intelektuāli attīstītu un sociāli nodrošinātu sabiedrības locekli. Esmu pārliecināta, ka Latvijā ierindas pilsonis neapzinās, kādas tad tiesības ir bērniem un kādā pakāpē tās jāgarantē valsts vadībai, likumdošanas un tiesību uzraudzības orgāniem. ANO deklarācijā minēts, ka nevienu lēmumu, kurš jebkurā veidā skar bērnus, nedrīkst pieņemt, ignorējot bērnu tiesības. No šis tēzes izriet, ka ikkatra rūpnīca vai laboratorija, vai cits objekts, kurš piesārņo vidi, pārtikas produktus, faktiski ir bērnu tiesību pārkāpējs un ir sodāms. Ko Latvijas bērniem nodara kaut vai etilētais benzīns, kuru attīstītās valstīs nelieto, jo tas noved pie hroniskas cilvēku saindēšanās ar svinu. Ticu, ka, ja ar šo dokumentu iepazīsies latviešu un Latvijas minoritāšu auditorija, tad visu nacionalitāšu cilvēki celsies vienoti ietekmēt Latvijas valdību, mudinot un atvieglojot tai bērnu tiesību faktisko realizāciju. Mēs visi savas nezināšanas, inertuma un bezatbildības dēļ esam vainīgi pie tā, ka 70 procenti grūtnieču Latvija nav veselas, ka vairāk nekā 30 procenti skolas vecuma bērnu nav reāli spējīgi apgūt standarta pamatkursu, ka aizvien pieaug iedzimto kroplību un citu smagu slimību skaits, kuri tiesā veidā saistīts ar vispārējo vides piesārņotību. Bērns vispilnīgāk atspoguļo sabiedrības un vides veselīguma pakāpi konkrētā valstī.
Bērnu tiesību deklarācijas apzināšana atļautu un uzliktu pienākumu katrai mātei, tēvam, vecvecākiem sekot ikdienā, kur šis tiesības tiek pārkāptas, protestēt, novērst vides piesārņošanu. Cilvēks, kurš apzinās, ka viņa bērnu apdraud paša bezatbildīga rīcība, padomās, kā rīkoties. Būsim modri — latvieši, krievi, ukraiņi, ebreji, lībiešil Ne jau bērnu mirstības rādītājs ir tas, kas liecina par mūsu bērnu stāvokli. Viss posts mūsu pēctecības liktenī var parādīties vēl pēc gadiem un gadu desmitiem, bet tad būs par vēlu. Veļas pulvera piedevas pienā un simtiem citu faktoru izraisa neatgriezeniskas ģenētiskā fonda pārmaiņas, kuras vēl visā pilnībā neredzam.
Jau pusgadu sadarbojamies ar Zviedrijas filiāli organizācijai «Glābiet bērnus!», kura ir ieinteresēta palīdzēt Latvijas bērniem, ce]ot kājās visus cilvēkus visās nozarēs, kuri varētu palīdzēt uzlabot Latvijas bērnu stāvokli. To varu es, to vari tu, to var strādnieks, mediķis, izglītības vai lauksaimniecības darbinieks — to varam visi.
Šovasar uzņemsim filmu par Latvijas bērniem, iesniegsim pārskatu par bērnu stāvokli Starptautiskajai organizācijai «Glābiet bērnus!» un, ja būs interese un atbalsts, uz rudens pusi dibināsim organizāciju «Glābiet bērnus!» Latvijā. Tā nebūs kārtējā atsvešinātā organizācija, ceru, ka tajā piedalīsies ar pārstāvību visi tie veidojumi, kuru darbība varētu uzlabot bērnu apstākļus. Un šī nu ir tā joma, kurā būtu jāiesaistās visiem neatkarīgi no savas politiskās pārliecības.
INGUNA EBELA,
LMA pasniedzēja, organizācijas «Glābiet bērnus!» pārstāve Latvijā
