Baltijas kompartijas vienojas
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Baltijas kompartijas vienojas
Aizvakar LKP CK ēkā uz preses konferenci pulcējušos vidū bija gan Latvijas kompartijas, gan Lietuvas un Igaunijas radniecigo partiju sekretāri. Starp citu, šī bija pirmā pamatīgākā Baltijas republiku sekretāru kopāsanākšana. No Latvijas puses piedalījās Alfrēds Rubiks un Vladimirs Rimaševskls. Savienības presi pārstāvēja laikraksti «Pravda», «Izvestija» v. c.
Atbildot uz jautājumu, vai veidojas jauna vadošo lomu zaudējušās partijas stratēģija, b. Rubiks bilda, ka LKP turpmāk nostiprināšoties opozicionāru pozīcijās, nepiedaloties valdības darbībā. Gan Lietuvas, gan Igaunijas kolēģi apgalvoja, ka, viņuprāt, šo kompartijas filiāļu piekritēju skaits palielinoties un tās spēšot nostiprināties. Turklāt Igaunijas parlamentā radusies PSKP komunistu frakcija, kas cīnīsies par partijas vienotību.
Viens no pašiem izteiksmīgākajiem šķita izdevuma «Ekonomika i žizņ» pārstāvja vaicājums — ko dara partijnieki, lai "kliedētu mītu — atdalīsimies un tad mums itin labi klāsies, turklāt, jo vairāk strādāsim, jo labāk dzīvosim. Igaunijā tautai tiekot izskaidrots, ka valdība piecos mēnešos ekonomikas jomā neko nav paveikusi. Igaunijas iedzīvotājiem ir laiks saprast, ka pārmaiņu programma ir galēji politizēta. Bet stāvoklis ekonomikā joprojām pasliktinās. Cik labi mums klājas ārpus PSRS — par to liecinot tukšās ielas, jo braucamajiem trūklt degvielas. Nākas taupīt ari katru gāzes, mazuta un cita kurināmā kubikmetru. Bet pašreizējās realitātes neviens no tiem, kam ir teikšana, negrasoties ņemt vērā. Arī Latvijas kompartijas priekšsēdis bilda, ka visi viņu veiktie pētījumi parādījuši, ka ārpus savienības nevarēsim pastāvēt. Republikas ekonomika pamatīgi integrēta savienības sistēmā. Bet nedrīkstot atstāt novārtā ari cilvēktiesību problēmas. Lai padomājam kaut vai, cik daudz neērtību patiesas neatkarības apstākļos rastos tiem ledzīvotājiem, kuru radi dzīvo Padomju Savienībā. Būtu grūti uzturēt dažāda veida sakarus. Cilvēki, kas visu laiku savās «lielajās mājās» jutušies droši un aizsargāti, nu tiktu pakļauti liekiem sarežģījumiem.
Igaunijas KP pirmais sekretārs b. Gusevs izteicās tēlaināk: — pašreizējā ekonomiskajā situācijā republiku vadītāji esot uzskatāmi nodemonstrējuši savu egoismu. Ar nelielu fantāzijas līdzdalību to varētu Iztēloties šādi — Baltijas ekonomika līdzinās milzīgai govij, kuras galva atrodas savienībā. Tur tā saēdoties visus iespējamos labumus Turpretī otrs gals esot Baltijā kur ari «slaucot pienu» ...
Visai talantīga šķita atbilde uz jautājumu, kāpēc Lietuvā nerīkojot referendumu par valstisko neatkarību. 80 procenti republikas iedzīvotāju taču esot lietuvieši. Izrādās, ka valsts vadītāji no tā baidoties. Un ne velti. Jaunās AP vēlēšanās par tagadējiem deputātiem balsojis tikai 41 procents iedzīvotāju. Pārējie vēlēšanās vai nu neesot piedalījušies, balsojusi «pret», vai ari iestājušies par citiem kandidātiem. Tātad parlamenta pēcāk pieņemtie dokumenti par neatkarību nebūt neatspoguļojot tautas gribu. Pie sacītā gan tika piebilsts, ka arī kompartija neesot par palikšanu tādā savienībā, kāda tā ir šobrīd. Bet pienācis laiks valsti rekonstruēt! Esot jādomā arīdzan par jauna savienības līguma izstrādi.
Baltijas kompartiju sekretāri izteica viedokli, ka esot pilnīgi iespējams, ka tās drīzumā izsludinās ārpus likuma.
Savukārt b. Rimaševskls dažus vārdus bilda arī par nokavēto. Proti, pēc Baltijas saimnieciskās patstāvības pasludināšanas kompartijas pienākums bijis saaicināt vienkop visu sabiedrisko kustību pārstāvjus jauna savienības līguma izstrādei un turpmākās rīcības apspriešana. Galvenais vēl šobrīd esot un paliekot — saglabāt laika gaitā radušos dziļos ekonomiskos sakarus ar Padomju Savienību. Tā, piemēram, visus Latvijas mājputnus barojot ar graudiem, kas iesūtīti no savienības. Ja tos vairs nesaņemsim, veikalos vispār nebūšot ne vistas gaļas, ne olu. Turklāt četrarpus tūkstoši cilvēku palikšot bezdarbniekos ...
Bezdarba tematu konferencē skāra vairākkārt. Kā vienu no tā cēloņiem minēja arī lespējamo to savienības pakļautības uzņēmumu slēgšanu, kas darbojas Baltijas republikās.
Preses konferences nobeigumā viens no Lietuvas sekretāriem bilda, ka šobrīd cilvēki vēloties tikai vienu — mieru, drošību, lai nebūtu jābaidās no bezdarba. Uz laukiem gan bezdarbniekiem nebūšot jābrauc. Jo sabiedrība civilizētāka, jo lielāka ir tās strādnieku šķira un mazāk zemnieku. Bet laukos jau tā cilvēku esot gana ...
Tika nospriests, ka, iespējams, PSKP XXVIII kongresā visu triju Baltijas republiku partiju delegāti iesniegs kopīgus priekšlikumus.
Preses konferencē piedalījusies
I. STRAZDIŅA
