Veselību pret medaļām nemainīsim!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Trešdien ar Latvijas Republikai Ministru Padomei lēmumu par LR Fiziskas kultūras un sporta komitejas priekšsēdētaju iecelta DAINA ŠVEICA.
Jaunajā valdībā Latvijas sporta resora vadītājam (-ai) vairs nav paredzēts ministra portfelis, taču veicamo pienākumu tāpēc nav kļuvis mazāk. Un to nozīmība arīdzan saglabājas — galu galā fiziskā kultūra vispirms nozīmē rūpes par cilvēka veselību, kas nekad nebūs otršķirīga.
Laikā, kad tika spriests par iespējamām kandidatūrām sporta resora vadītāja postenim, «LJ» publicēja dažus viedokļus šajā jautājumā. Nobeidzot šo posmu, lūdzu jauniecelto priekšsēdētāju atbildēt uz dažiem jautājumiem. Bet vispirms — īsa Dainas Šveicas vizītkarte.
Dzimusi 1939. gada 28. jūlijā Jūrmalā pilsētas galvanā arhitekta ģimenē. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu, pēc tam — RPI Ķīmijas fakultāti. Ķīmijas zinātņu kandidāte. Augstākie sasniegumi sportā — četrkārtēja Eiropas Čempione akadēmiskajā airēšanā (divniekā kopā ar Maiju Kaufmani). Kopš 1971. gada — Starptautiskās akadēmiskās airēšanas federācijas sieviešu komisijas locekle. Līdz šim strādājusi LPSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ktmijas institūtā. Vecākā zinātniskā līdzstrādniece. Kopš 1988. gada decembra — Latvijas olimpiskās komitejas viceprezidente. Kopš 1989. gada — Latvijas Olimpiskās akadēmijas prezidente, vīrs — RTU docents, dēls studē RTU Arhitektūras fakultātē, meita togad beidz Rīgas 11. vidusskolu (franču liceju).
— Kad un kāpēc Jūs nolēmāt pretendēt uz šo posteni?
— Pirmais impulss nāca no Ministru Padomes un tas notika pavisam nesen. Līdz tam pat nedomāju par šo amatu. Bet situācija veidojās tā, ka atteikties nevarēju, mani atbalstīja LOA, arī vairāki Augstākās Padomes deputāti.
— Vai ir pareizi teikt, ka jus kļuvāt par kompromisa kandidatūru situācijā, kur augstas sporta amatpersonas ir ierautas asā savstarpējā konfliktā?
— Jā, tā tas ir. Un es ceru, ka man izdosies rast saskaņu ar ikvienu, kas vien gribēs strādāt Latvijas sporta, Latvijas atdzimšanas labad. Mums jāiet uz priekšu — visiem kopā. Turklāt mūsu premjers Ivars Godmanis īpaši uzsvēra Latvijai starptautiskās reprezentācijas nozīmi Un te nu var noderēt pieredze,ko esmu guvusi, darbodamās FISA.
— Neiedziļinoties jūsu programmas detaļās, lūdzu, ieskicējiet: kā drīzākajā laikā, jūsuprāt, vajadzētu attīstīties Latvijas sporta saimniecībai?
— FKSK nākotnē redzu kā organizāciju, kas vispirms veicina tautas sporta attīstību, nevis atbild par olimpisko medaļu izcīnīšanu. Liela da|a no FKSK līdzšinējām funkcijām jānodod sporta veidu federācijām. Tas būs grūts, taču neizbēgams process, un pārejas posmā — bet tas varētu ilgt apmēram piecus gadus — sporta komitejai vajadzēs visādi sekmēt federāciju neatkaribas iegūšanu. Katrai federācijai vajadzēs mācīties patstāvīgi saimniekot.
— Kādas drīzākajā laikā paredzat attiecības ar vissavienības sporta organizācijām?
— Neatkāpjoties no mērķa par Latvijas sporta atzīšanu pasaulē, pārejas posmā attiecības jāveido uz līgumu pamata. Tie būtu jāslēdz starp Latvijas un PSRS sporta veidu federācijām. Savukārt jautājums par līdzdalību PSRS čempionātos un izlasēs jāizšķir katram sportistam, katrai komandai pašai.
— Kāda būs Jaunās FKSK struktūra?
— Pagaidām vēl nevaru pateikt. Jāizstrādā nolikuma projekts, kas tiks apspriests Ministru Padomes sēdē.
— Kādus speciālistus cerat redzēt savā «komandā»?
— Arī tas vēl jāizdomā un jāizspriež. Par savu vietnieku gan gribētu praktiskajā darbā pieredzējušu cilvēku ar lielām darbaspējām. Tādu, kāds ir, piemēram, Daumants Znatnajs.
— Jūs esat LOK viceprezidente un LOA prezidente. Vai cerat ari turpmāk pildīt šos pienākumus?
— Protams, visu būs grūti apvienot. Par LOA vadibu lemsim akadēmijas konferencē, taču LOA darbā noteikti piedalīšos ari turpmāk. Un ari LOK mērķi nebūt nav pretrunā ar valsts sporta resora darba principiem.
G. KEISELS
