Baltija nav parādā Maskavai
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas Republikas Ministru Padomē
Baltija nav parādā Maskavai
Gluži otrādi — PADOMJU SAVIENĪBA IR PARADA LATVIJAI 63 MILJARDUS RUBĻU. Šādu summu, kopīgi strādājot, aprēķināja Latvijas Finansu ministrija, Valsts bankas un Statistikas komitejas darbinieki. Jāteic, ka tas ir pagaidu rezultāts, kas, iespējams, būs jāpalabo. Tāpēc aizvakar Latvijas Republikas Ministru Padomē notika apspriede, kurā Igaunijas Lietuvas un Latvijas valdību pārstāvji un ieinteresētās personas apmainījās ar pieredzi šā darba veikšanā. Paredzēts izveidot vienotu metodiku, kā iesākto darbu varētu veikt visprofesionālāk un ko paziņot Maskavai. Klātesošie necerot, ka «centrs» kādreiz samaksās mums savus parādus. Izdarītajiem aprēķiniem vairāk gan ir morāla nozīme, jo tagad Baltijas republikām ir īsts pamats apziņai, ka tās nevienam nav parādā. Citādi informētie un domājošie darbinieki Maskavā vēl pavisam nesen centrālajās avīzēs ziņoja, kādos nesamaksājamos parādos Baltija esot iekritusi. Igauņu delegācijas vadītājs apspriedes laikā gan pārjautāja, vai Latvija un Lietuva nepieprasīs parādu samaksāt, bet neko vairāk arī nepiebilda.
Speciālistu izdarītos aprēķinus nodos Latvijas Republikas Augstākajai Padomei, un pēc tam tā pati lems, kāda būs turpmākā darbība.
Kopīgajā apspriedē par Maskavas parādu Latvijai ziņoja ekonomisko zinātņu doktors Modris Smulders. Viņš ir paveiktā darba koordinētājs. Plrmfi pati lielākā Latvijas «apkrāpšana» sākusies Pirmā pasaules kara laikā. No Latvijas uz Krieviju galvenokārt evakuēja rūpnīcu iekārtas, un vairums no tām netika atvestas atpakaļ. Parāda summai klāt jāpieskaita nacionālo bagātību vērtība, ko padomju valsts «aizņēmās» 1940. un 1941. gadā. Bet vislielāko pašreizējā parāda dalu Padomju Savienības ekonomikas «katlam» Latvija deva pēckara gados. Piemēram, apmainoties ar precēm un izdarot dažādus pakalpojumus, mūsu republika zaudēja 23 miljardus rubļu.
Lielajam parāda skaitlim — 63 miljardi — nav pieskaitīta vēl kāda cita summa, ko grūti noteikt ētisku apsvērumu dēļ. Kādu atlīdzību latvieši lai saņem par padomju terorā un represijās cietušajiem?! Speciālisti noteikuši minimālo maksu par vienu upuri — 75 tūkstošus dolāru. Tik daudz radiniekiem esot maksāts par katru personu, kas gājusi bojā pirms dažiem gadiem notikušajā Dienvidkorejas lidmašīnu traģēdijā. Bet Savienotajās Valstis par strādnieka bojāeju darbavietā uzņēmuma vadiba viņa radiniekiem maksājot 300 tūkstošus dolāru.
Lietuvas pārstāvji ari apliecināja, ka viņu valsts Maskavai nav parādā. Tie Vissavienibas uzņēmumi, ko «centrs» ir «dāvājis» Lietuvai un kas tagad izraisa vislielākos strīdus, ir atdevuši Maskavai pusotru reizi lielāku summu, nekā saņēmuši. Lietuvieši ir apņēmušies parādu summai klāt pieskaitīt ari ekonomiskās blokādes nodarītos zaudējumus. Tie pašlaik ir 300 miljonu rubļu apmērā.
Igauņi parādu aprēķinus jeb, kā viņi paši tos dēvē, «Balto grāmatu», veidojuši divējādi. Pirmais aprēķins parāda, ka Padomju Savienība Ir parādā Igaunijai 150 miljardus dolāru. Sādu summu igauņi zaudēja tāpēc, ka sociālistiskā iekārta nelāva tās ekonomikai brīvi attlstities. 1940. gadā Igaunija bija ekonomiski līdzīgā stāvokli ar Somiju. Bet tagad Somija ir par šiem 150 miljardiem bagātāka par Igauniju.
Otrais aprēķina variants ir līdzīgs Latvijā izstrādātajam. Šajā aprēķinā Maskavas parāds Igaunijai ir 26 miljardi rubļu. Interesanti, ka igauņi klāt pieskaitījuši summu, kas Padomju Savienībai ir jāsamaksā par teritoriju, ko tā atdalījusi no Igaunijas. Igauņu «Abrene» — Narvas apgabals — «nopelnījis» 9,5 miljonus rubļu.
MĀRIS DIŅĢELIS
