Atkalredzēšanās ar Latviju
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vairākas dienas mūsu republikā uzturējās divi starptautiski pazīstami politologi — amerikāņu profesors Džordžs Švabs un zviedru politiskais darbinieks un publicists Pērs Almarks.
P. Almarks pašlaik darbojas ka rakstnieks, dzejnieks un žurnālists. Viņš regulāri publicējas tirāžas ziņā lielākajā Zviedrijas ikdienas laikrakstā «Expressen»; izdotas vairākas P. Ālmarka grāmatas, un tikko iznācis viņa pirmais romāns. Bet Zviedrijas premjerministra Tjūborna Peldīna vadibā (1976—1978) P. Almarks bija ministru kabineta galvas vietnieks, kā ari nodarbinātības lietu ministrs.
Vairāk nekā 30 gadus P Almarks, savulaik — Zviedrijas liberālās (tautas) partijas vadītājs, ir piedalījies Baltijas valstu atbalsta kustībā, uzstājies ar runām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības labā Zviedrijā, ASV un citās valstis. 1985. gada jūlijā P. Almarks bija viens no pieciem tiesnešiem starptautiskajā tribunālā Kopenhāgenā, kas izskatīja Baltijas valstu inkorporācijas nelikumību. Tajā paša vasarā viņi piedalījās un referēja baltiešu brivibas braucienā pa Baltijas jūru ar manifestācijām piekrastes valstīs. Aktīvā darbība baltiešu centienu atbalstam ilgus gadus bija par šķērsli, kas allaž P. Ālmarka ce|ā uzradās tad, kad viņš vēlējās apmeklēt Baltiju.
Cilvēkam, kurš neatlaidigi un konsekventi Zviedrijā un starptautiskajā arēnā darbojies Latvijas brivibas un neatkarības labā, tikai šovasar pirmoreiz izdevies apciemot savu simpātiju zemi.
Prolesors Džordžs Švabs ir Amerikāņu ārpolitikas nacionālās komitejas viceprezidenta. Savos politiskajos uzskatos un pētnieciskajā darbībā viņš ilgstoši bijis tuvs ar profesoru Hansu Morgentauu; kopā ar viņu dibinājis ārpolitisko analīžu un pētniecisko žurnālu «American Foregn Policy Newsletter» un vēl šodien, jau trīspadsmito gadu, ir tā redaktors.
P. Almarku un Dž. Svabu pieņēma Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. Daudišs. Ciemiņi Ūkās ar Augstākās Padomes ārlietu komisijas priekšsēdētāju M. Vulfsonu. Viņi ieradās ari republikas Ārlietu ministrijā, kur viņiem bija saruna ar ministru J. Jurkānu.
Latvijas apmeklējums profesoram Džoidžam Svabam bija ļoti būtisks un gaidīts — tā bija atkalredzēšanās ar dzimto pusi, kuru viņam, ebreju zēnam, nācās atstāt gandrīz pirms pusgadsimta. Kādā no ciemu dienām viesi devās uz Dž. Švaba dzimto pilsētu Liepāju. Viņi apskatīja kādreizējā Liepājas ebreju geto kvartālu, bija Škēdes jūrmalā, kur no fašistu lodes aprāvās amerikāņu profesora tēva — reiz Liepājā cienīta ārsta doktora Švaba mūžs. Atbraucēji gan pauda vilšanos, ka pilsētā nav nekādu informatīvu uzrakstu vai piemiņas zīmju ne bijušā geto rajonā, ne ebreju masu iznīcināšanas vietās par kara gadu traģiskajiem notikumiem.
Ar avīzes starpniecību P. Almarks un profesors Dž. Švabs izsaka pateicību Liepājas rajona TDP izpildkomitejas un ARK darbiniekiem, kā arī Ziemeļu ģimenei par palīdzību viņu brauciena gaitā.
ĀRIS JANSONS
