Cēsu pulka skolnieku rotas Brīvības cīņu piemiņai
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pat pasaules mēroga Brīvības cīņu laikos palīstam» Cēsu pulka skolnieku rota. kas noorganlzējās slaveno Cēsu kauju priekšvakarā un kļuva par bruņotu karaspēka vienību, 6. jūnijā jau atskatās uz 71. Jubilejas gadu. Rotas sākums meklējams Zlemeļvidzemē — Valmierā, ko 1919. g. 26. maijā ieņēma 6. igauņu pulka skolnieku rota. Šī mūsu sabiedrotās armijas rota, kas nepazina baiļu, dziedot igauņu tautasdziesmas, sīvi cīnījās, lai izsistu lieliniekus no Pārgaujas, kur atradās svarīgais Valmieras dzelzceļa mezgls. Drošsirdīgie igauņu skolnieki, kuri nāca no Tallinas un Vilandes skolām, uzrunāja Valmieras vienaudžus, lai tie neslaistās: Tēvu zemei grūti laiki, dēliem jāiet palīgā! Lai kaut cik rastu dzīvo spēku un papildinājumu turpmākām cīņām, vietējo skolu audzēkņi paši uz savu roku sāka organizēt kaujas un pašaizsardzības grupu. Idejas ierosinātājs bija Valmieras reālskolas vingrošanas skolotājs Alfrēds Lukstiņš, kas enerģiski uzsāka brīvprātīgo skolnieku reģistrēšanu. Lielu pamudinājumu Jaunajiem karotājiem deva reālskolas direktors Ludis Adamovičs, kas vienmēr atbalstīja jauniešu cēlos nodomus, 1. un 2. jūnijā Valmierā pieteicās ap 70 skolnieku un daži studenti vecumā no 15 — 20 gadiem. Kā pirmais brīvprātīgais pieteicās Valmieras reālskolas audzēknis un sportists Aleksandrs Liepiņā. Apbruņotie Valmieras skolnieki atbalstīja igauņu kaujas darbību, no māju jumtiem apšaudīdami Pārgauju un Valmieras staciju. Da|a skolnieku uzturēja kārtību pilsētā, pildīja sardzes dienestu, piedalījās ugunsgrēku dzēšanā un iedzīvotāju mantas glābšanā. 28. maija Valmierā ar kauju ienāca lielāka latviešu partizānu nodaļa un galīgi atbrīvoja Pārgauju. 30. maijā savukārt, svinīgi sagaidītas, ieradās 2. Cēsu kājnieku pulka daļas pulkveža K. Berķa vadībā. Tad arī radās doma pārorganizēt skolnieku grupu par sevišķu karaspēka vienību pie pulka. Par rosmi un enerģiju rotas organizētenā A. Lukstiņš kļuva par virsseržantu un jaunorganizētās rotas dvēseli.
Pirmā sadursme rotas izlūkiem bija ar igauņu bruņoto vilcienu «Kalev» 5. Jūnija vakarā uz Amatas tilta. 6. jūnijā tūlīt pēc pusnakts sāka atskanēt slaveno Cēsu kauju pirmie šāvieni.
Brīvības cīņu laikā skolnieku rota zaudēja 9 cilvēkus, apmēram 25 tika ievainoti. Pirmais rotas komandieris bija A. Grīns, vēlākie J. Cīrulis un kapteinis E. Ramats-Lejgalletis. 77 rotas karavīri par nopelniem atbrīvošanās cīņās apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jaunatnes varoņgara stiprināšanai un tradīciju uzturēšanai bijušie rotas karavīri bija apvienojusies Cēsu pulka bijušās brīvprātīgo skolnieku rotas karavīru biedrībā, kuras simbolu, rotas karogu ar devīzi «No zobena saule lēca» kopš 1929. gada glabāja pēc kārtas visas Ziemeļlatvijas ģimnāzijas: Cēsis, Valmiera, Limbaži, Mazsalaca, Rūjiena, Valka, Gaujiena, Smiltene, Alūksne un Madona.
Ar Zleme|vidzemes skolnieku asinīm pirkto Latvijas brīvību nežēlīgi iznīcināja tas pats ienaidnieks, kurš kādreiz no mūsu robežām bija patriekts. Nežēlīga nāve kauju laukos un Sibīrijas tundrās pļāva kādreizējos skolnieku rotas cīnītājus. Daudzi, glābdami dzīvību, emigrēja uz ārzemēm. Ritot gadu gājumam, lielākā da|a no skolnieku rotas sastāva jau ir piepulcējusies veļu saimei, un, dažādu likteņu nesti, viņu pīšļi tagad atrodas Mūžības sardzē gan šeit, savā Tēvzemē, gan dažādās pasaules malās.
Ar godbijību atcerēties Cēsu pulka skolnieku rotas karavīrus aicinām pie atjaunotā rotas pirmo kauju pieminekļa 6. jūnijā plkst. 18.50 pie bijuša Līvu pagasta nama Cēsu — Rigas šosejā. 2 kilometrus no Cēsīm.
A. CĀBULIS
