Preses konferencē
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
«Vispirms vārdu dosim Ivaram Ķezberam — šā nama saimniekam,» — izdzirduši preses konferences vadītāja teikto, klātesošie acumirkli apjuka, taču tam sekojošā piebilde iepriekšteikto pārvērta par ironisku joku. «Ko lai dara — ieradumam liels spēks» Ar šo asprātību aizvakar Zaķusalas TV ēkā tika ievadīta preses konference ar Baltijas valstu neatkarīgo kompartiju pirmajiem sekretāriem N. Silari (Igaunija), A. Brazausku (Lietuva) un I. Ķezberu.
Latvijas komunistu vadonis I. Ķezbers, pieminot gaidāmo PSKP XXVIII kongresu, izteica pārliecību, ka tajā pārsvaru gūšot labēji konservatīvais spārns un, viņaprāt, «Krievijas komunistu kongress bijis tikai PSKP XXVIII kongresa ģenerālmēģinājums». LKP pirmais sekretārs minēto pasākumu kontekstā ar Baltijas procesiem novērtēja kā maznozīmīgu, jo Baltijas notikumu gaita jau esot sasniegusi Austrumeiropas līmeni. I. Ķezbers uzskata, ka XXVIII kongress būšot svarigs katalizators notikumu attīstībai Krievijā.
Gan I. Ķezbers, gan A. Brazausks paziņoja, ka viņi neesot ielūgti uz partijas XXVIII kongresu. Pretēji ir ar N. Silari. Šajā gadījumā acīmredzot noteicošais ir fakts, ka Igaunijas KP oficiāli vēl nav sašķēlusies. Taču pēc N. Silari domām, Igaunijas komunistiem dalība kongresā būšot stratēģiski nozīmīga, jo viņi šajā pasākumā aizstāvēs demokrātiskās pozīcijas un centīsies nepieļaut partijas un valsts atjaunotnei nevēlamu lēmumu pieņemšanu. Kā iespējamo PSKP «galvu» N. Silari redz tikai M. Gorbačovu.
Vai Baltijas neatkarīgo KP vadītāji tic komunisma ideju īstenošanai? Izrādījās, ka tomēr ne. A. Brazausks sacīja, ka Lietuvas KP galvenais mērķis esot demokrātiska un nodrošināta sabiedrība, kur prioritāte tiktu piešķirta tādām vērtībām kā cilvēks, ģimene, tauta, valsts. I. Ķezbers uzsvēra, ka kompartijai vajagot saglabāt struktūru un pēctecību (šeit viņš atsaucās uz 1904 gadu), jo «ar pliku ideju partiju neizveidosi».
I. Ķezbers, kā arī viņa Igaunijas biedrs N. Silari tic kompartijas atplauksmei nākotnē, jo, kā sacīja «ļaudis vēl nesaprot, ka ar tirgus ekonomiku radīsies sarežģīti procesi sabiedrībā un darbaspēkam būs vajadzīga aizstāvība, bet vienīgie kas to spēs darīt, ir kreisie spēki». Šo tēzi atbalstīja arī Latvijas KP pirmais sekretāre. Taču nedz viens, nedz otrs nenoliedza, ka pašreiz sabiedrība politisko svārstību skalā, pēc klasiskajiem principiem, ir vairāk pa labi. I. Ķezbers atgādināja, ka tagadējā valdībā liela daļa ierēdņu esot no viņa vadītās partijas.
A. Brazausks palielilijās, ka viņam reitings esot lielāks nekā «Sajūdim». Taču viņš arī atklāti atzina, ka Lietuvas Kompartijā kopš tās dibināšanas esot iestājušies tikai 502 cilvēki. Viņš uzsvēra nepieciešamību izveidot jaunu, «cilvēkiem saprotamu» Lietuvas KP programmu.
N. Silari izvairījās nosaukt Igaunijas KP skaitlisko sastāvu, sacīdams, ka pašreiz partijā notiekot pārejas periods un tajā vēl būšot pārmaiņas. Kā noskaidrojās, vislabākās iespējas propagandai ir Lietuvas KP, jo atšķirībā no abām Baltijas kompartijām tai ir divi preses izdevumi — žurnāls un avīze. I. Ķezbers solīja cīnīties par to, lai «Cīņas» turpmākais liktenis būtu saistīts ar LNKP, taču uzsvēra, ka Latvijas PSKP filiāles darboņiem esot taisnība, kad tie saka: mums jau nekas nepieder, oficiālās īpašuma lietas ir jākārto tieši ar Maskavu.
A. Brazausks pastāstīja, ka starp Lietuvas KP un Lietuvas PSKP filiāli nepastāvot nekādas attiecības, jo kardināli atšķirīgi esot to mērķi.
Attieksme pret Neatkarības deklarācijas iesaldēšanu nebija viennozīmīga. A. Brazausks un N. Silari bija vienisprātis, ka moratorijs tikai sekmētu sarunu progresu un attiecīgi Baltijas nosprausto mērķu piepildīšanos. A. Brazausks noraidīja domu, ka moratorija piedāvājums varētu būt lamatas, un, viņaprāt, «mēs jau visu laiku esam lamatās».
I. Ķezbers uzskata, ka deklarāciju iesaldēt nevajagot, taču moratoriju varot attiecināt uz parlamenta darbību sarunu laikā. Viņš ieteica rēķināties ar faktu, ka principiālu jautājumu izlemšanā pasaule vairāk ievēros Maskavas viedokli un, acīmredzot vadīdamies pēc principa «Suns met spalvu, bet tikumu ne», kā apstiprinājumu saviem vārdiem pieminēja jau vairāk nekā 40 gadus veco tikšanos Jaltā, kur tika «pārdota» Baltija.
N. Silari augstu novērtēja KPFSR Suverenitātes deklarāciju un salīdzināja to ar attiecīgajiem Baltijas dokumentiem, kas tika pieņemti 1988. gada beigās, tādējādi it kā paredzēdams notikumu gaitas sakritību arī nākotnē.
Preses konferencē piedalījies VIESTARTS GAILĪTIS
