Moratorijs
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBAS NOSTĀJA, VĒRTĒJOT LIETUVAS VALSTISKUMU
1. Tagadējo Lietuvas situāciju pasaulē, pēc valdības domām, var raksturot šādi:
— Lietuvas iedzīvotāju galīgais lēmums atjaunot un nostiprināt savu neatkarīgo valsti,
— rietumvalstu vairākuma pozīcija: aicina pēc iespējas drīzāk miermīlīgā ceļā pārrunāt un izspriest Lietuvas problēmu, kā arī radīt starptautisko garantiju iespējas, risinot šo jautājumu,
— pēc valsts vadītāju pēdējas vizītes Maskavā atklājās PSRS vadītāju gatavība iet kompromisceļu ar Lietuvas vadību un aktīva praktiska gatavošanas pārrunām.
2. Trijos mūsu neatkarības mēnešos noskaidroti Lietuvas saimniecības pārbūves virzieni gan sadarbībai ar Austrumiem, gan ari Rietumiem. Tas dod iespēju stiprināt Lietuvas saimnieciskos sakarus Rietumu tirgū, kā ari precizēt ekonomiskos sakarus ar PSRS. Mūsu ekonomiskās programmas var k|ūt Rietumeiropā par darba kārtības sastāvdaļu sakarā ar pārspriežamo palīdzību Austrumeiropas valstīm. Lietuvas iedzīvotāji no parlamenta vadības gaida jaunas iniciatīvas un praktisku ricibu, īstenojot mūsu neatkarību. Valdības domas ir šādas: laiks sarunām ar PSRS ir labvēlīgs.
3. Valdība, pauzdama Lietuvas iedzīvotāju gribu, uzskata par neapstrīdamām esošās Lietuvas neatkarības tiesības un tās īstenojošo 1990. gada 11. marta Lietuvas Republikas Augstākās Padomes Aktu par Lietuvas Republikas valstiskas neatkarības atjaunošanu. Īstenodama Lietuvas valsts izveidošanu un starptautisko atzīšanu, kā ari gribēdama normalizēt attiecības ar Padomju Savienību, Lietuvas valdība šo jautājumu apsprieda 10. jūnija sēdē.
4. Lēmuma teksts varētu būt šāds: «Lietuvas Republikas Augstāka Padome uz laiku, kad noliek pārrunas ar PSRS, paziņo moratoriju 1990 gada 11. marta Lietuvas Republikas Augstākas Padomes Aktam par Lietuvas neatkarīgās valsts atjaunošanu. Moratorija termiņam, pēc valdības domām, šajā situācijā ir prioritāte salīdzinājumā ar tādiem terminiem kā «apturēt» vai «iesaldēt», kurus var dažādi interpretēt un kas var būt saprasti arī ka paša akta juridiskā spēka zaudēšana, bet moratorijs nozīmē tikai to, ka pārrunu laikposmā tiek atsauktas iespējas izmantot Neatkarības Akta dotās tiesības, bet Lietuvas kā neatkarīgas valsts statuss nemainās.
Pārrunu pārtraukšana nozīmē automātisku moratorija izbeigšanos. Valdība uzskata, ka moratoriju vajag pasludināt tagad, taču tas stāsies spēkā tikai pēc tam, kad būs atcelta PSRS ekonomiskā blokāde attiecībā pret Lietuvu un būs notikusi vienošanās par sarunām.
5. Šādai Lietuvas rīcībai būs aktīva un pozitīva nozīme, novērtējot Austrumu un Rietumu politisko spēku konkrēti pausto nostāju izspriest Lietuvas problēmu visiem pieņemamā veidā.
LIETUVAS VALDĪBAS INFORMĀCIJAS DIENESTS
