Baltijas valstu padomes paziņojums
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
PAR VIENOTAJIEM PRINCIPIEM LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS UN IGAUNIJAS REPUBLIKAS PASTĀVĪGO lEDZĪVOTĀJU TIESĪBU UN BRĪVĪBU REGULĒŠANĀ LIKUMDOŠANAS CEĻĀ
1990. gada 6. jūnijā Jūrmalā notikušās Baltijas valstu padomes delegāciju tikšanās dalībnieki paziņo, ka pamats šo valstu pastāvīgo iedzīvotāju tiesibu un brīvību regulēšanai likumdošanas ceļā ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Eiropas drošības un sadarbības apspriedes dalībvalstu pārstāvju Vīnes tikšanās Nobeiguma dokuments un citas starptautiski atzītas vienošanās.
Delegāciju tikšanās dalībnieki izsaka savu valstu gatavību pievienoties Starptautiskajam paktam par pilsoņu un politiskajam tiesībām, Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Fakultatīvajam protokolam, kas pievienots Paktam, par pilsoņu un politiskajām tiesībām, un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem dokumentiem.
Latvijas Republika, Lietuvas Repnblika un Igaunijas Republika, izstrādājot visus likumdošanas aktus, ir gatavas vadīties pēc šajos dokumentos apstiprinātajām normām, arī tām, kas nosaka ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku tiesības un brīvības.
Delegāciju tikšanās dalībnieki uzskata, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā dzīvojošo P3RS pilsoņu tiesības un brīvības ir viens no objektiem sarunās ar PSRS, un paziņo par savu apņēmību, risinot šo jautājumu, sekmēt Baltijas valstu pastāvīgo iedzīvotāju ekonomisko, sociālo, kultūras un humanitāro sakaru saglabāšanu un attīstīšanu ar viņu vēsturisko dzimteni.
Delegāciju tikšanās dalībnieki pieliks visas pūles, lai īstenotu Nobeiguma akta un Madrides Nobeiguma dokumenta noteikumus, kas attiecas uz nacionālajām minoritātēm, radīs apstākļus to etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās savdabības stimulēšanai.
AUGSTI GODĀTAIS PREZIDENT!
Mēs sveicam Jūs ar laimīgu atgriešanos Dzimtenē.
Baltijas valstu aicinājums sākt apspriest problēmas, kas skar mūs, paliek spēkā. Mēs ņemam vērā Jūsu atkārtotos paziņojumus, ka visus strīdīgos jautājumus vajag un var atrisināt sarunu ceļā.
Visās trijās Baltijas valstis to ceļā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu un pilnīgu īstenošanu Augstākās Padomes iezīmējušas pārejas posmu likumdošanas noregulēšanai, kurā ietvertas arī ieinteresēto pušu vienošanās. Šā jautājuma izlemšanas novilcināšana jau radījusi traucējumus ekonomikas funkcionēšanā un deformējusi attiecības starp cilvēkiem.
Tagad ir izveidota Baltijas valstu padome, kas pārstāv Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku. Apstiprinot triju pušu interešu kopību un atbalstot Jūsu izvirzītos jaunās domāšanas principus un Eiropas kopīgās mājas izveidošanas idejas, šī padome savā sēdē, kas notika Jūrmalā 1990. gada 6. jūnijā, vēršas pie Jums ar lūgumu sarīkot kopīgu tikšanos, lai noteiktu nākamo sarunu tematiku, laiku un norises kārtību.
Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Lietuvas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs V. LANDSBERĢIS
Igaunijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. RĪTELS
