Amerikas Savienoto Valstu prezidenta uzsaukums
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Cīņā par Baltijas brīvību sākusies jauna ēra — nozīmīgu solījumu un cerību laiks. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas tautu 50 gadu ilgie centieni atgūt brīvību un demokrātiju sākuši nest augļus.
Starptautiskā sabiedrība vienmēr nosodījusi 1940. gada tumšo vasaru, kas, Hitleram un Staļinam noziedzīgi vienojoties, tapa par Molotova un Ribentropa noslēgtā pakta iznākumu. Baltijas valstis zaudēja neatkarības statusu. Tajā liktenigajā vasarā Baltijas valstis sagrāba un okupēja padomju karaspēks. Pēc tam sarīkotās negodīgās vēlēšanas darīja galu Baltijas pašnoteikšanās iespējai.
Tomēr šie notikumi nespēja izgaisināt Baltijas tautu ilgas pēc brīvības un neatkarības. Aizvadītajā gadā šīs tautas spērušas būtiskus soļus, lai panāktu savu pašnoteikšanos. Vispārējās, brīvās un taisnīgās vēlēšanās, kas norisēja pilnasinīgas daudzpartiju sistēmas apstākļos, tika izveidoti jauni likumdevējorgāni. To lēmumos, kas izsaka Baltijas tautu gribu, Lietuva, Igaunija un Latvija uzsvērušas savu vēlmi atjaunot neatkarību. Baltijas valstu pārstāvji izraudzījušies nevarmācīgu ceļu un konsekventi aicinājuši Maskavu sākt dialogu.
Piecdesmit gadus Savienotās Valstis atteikušās atzīt Baltijas valstu varmācīgo iekļaušanu Padomju Savienibas sastāvā. Lietuvas premjerministres nesenās vizītes laikā es viņai apliecināju, ka Savienotās Valstis paliks uzticīgas savai līdzšinējai politikai. Mēs atbalstām Baltijas tautu pašnoteikšanās tiesības Un mēs aicinām Padomju Savienibu uzsākt labas gribas dialogu a Baltijas valdību pārstāvjiem, kuri saņēmuši tautas mandātu brīvās un godīgās vēlēšanās.
Mūs uzmundrina jaunākie soļi šajā virzienā, un mēs paužam cerību, ka visaptverošs un ražīgs dialogs kļūs par realitāti.
Tiesības uz brīvību un pašnoteikšanos (brīvas un godīgas vēlēšanas), labāka dzīve sev un saviem bērniem — tie ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautu taisnīgi centieni. Baltijas brīvības dienā mēs apliecinām tām savu atbalstu.
ASV kongress ar senāta ierosināto kopīgo 251. rezolūciju pasludinājis 1990. gada 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu, kā arī pilnvarojis un aicinājis prezidentu nākt klajā ar uzsaukumu šajā sakarā.
Tādēļ es, Džordžs Bušs, Amerikas Savienoto Valstu prezidents, ar šo pasludinu 1990 gada 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu. Aicinu Savienoto Valstu pilsoņus atzīmēt šo dienu, rīkojot attiecīgus atceres brīžus un ceremonijas, apstiprinot uzticību visu Apspiesto tautu brīvības un neatkarības principiem.
To apliecinādams, es lieku šeit savu parakstu 14. jūnijā 1990. gadā kopš Kristus dzimšanas, kas ir Amerikas Savienoto Valstu neatkarības 214 gads.
DŽORDŽS BUŠS
