Aicinājums Latvijas tautai
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aicinājums Latvijas tautai
Latvijas zemē gadsimtiem ilgi dzīvo daudzas nacionālās grupas, kas līdz ar pamatnāciju — latviešiem un seno pamattautību — lībiešiem — veido Latvijas tautu. Latvijas vēsturē un kultūra vienmēr harmoniski lr savijušles visu Latvijas nacionālo grupu kultūras elementi. Visa Latvijas tauta kopīgi cēla neatkarīgu Latvijas valsti, kura apvienojas latviešu nācijas un Latvijā dzīvojošo nacionālo grupu intereses rūpēs par demokrātisku valsti, lai visiem pilsoņiem nodrošinātu apstākļus brīvai personības attīstībai, pārtikušu dzīvi, līdzdalību valsts pārvaldē, tiesības uz savas nacionālās kultūras brīvu attīstību.
1940. gadā notika krass pavērsiens visu Latvijas pilsoņu dzīvi: mūs vienoja kopīgs ceļš uz Sibīriju, kuru blakus latviešiem mēroja dažādu tautību Latvijas iedzīvotāji, atsvešināšana no gadu desmitos sarūpētā īpašuma, staļiniskā režīma briesmas un Otrā pasaules kara nelaimes.
Latvijai sveša politika ar tās nacionālo nihilismu, mākslīgi izraisīto migrāciju, piespiedu asimilāciju, sociālistisko saimniekošanas metožu izraisīto ekonomikas pagrimumu, latviešu kultūras noniecināšanu un Latvija dzīvojošo mazākumtautību kultūru izskaušanu izjauca nacionālo attiecību dabisko līdzsvaru Latvija. Līdzīgi procesi noritēja ari Latvijā dzīvojošo nacionālo grupu vēsturiskajās dzimtenēs — padomju savienotajās republikās un Austrumeiropai valstīs.
Šodien mēs esam šo zemju tautu atmodas liecinieki. Austrumeiropas valstis, demokrātiski ievēlējušas parlamentus, kas paui tautas gribu, pašas lemj savu likteni. Tas ir objektīvs, vēsturiskas nepieciešamības diktēts process, kas aptver visas Austrumeiropas tautas un likumsakarīgi turpinās Baltijā un Padomju Savienības republikās.
Latvijas Republikas Augstākā Padome, uzskatīdama neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu de facto par vienīgo ceļu, kas visai Latvijas tautai spēj nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi, par svarīgāko savas darbības principu uzskata Latvijā dzīvojošo nacionālo grupu politisko brīvību, ekonomisko un sociālo tiesību garantēšanu, nacionālo kultūru attīstības nodrošināšanu, ievērojot gan vispārējās cilvēktiesību normas, gan specifiskās mazākumtautību nacionālo kultūru intereses. Latvijas parlaments uzskata par savu uzdevumu turēt svētus Latvijas Republikai raksturīgos demokrātiskos nacionālo attiecību principus. Visdrošākais garants šā mērķa sasniegšanai ir Latvijas nacionālo grupu pārstāvju personiska līdzdaliba neatkarīgas Latvijas valsts politisko, ekonomisko un tiesisko pamatu veidošanā.
Tikai ejot kopsoli visai Latvijas tautai, mēs spēsim kopigis interesēs atjaunot neatkarīgu, demokrātisku, eiropeisku Latvijas valsti.
Latvijas Republikas Augstākas Padomes vārdā
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs
A. GORBUNOVS
Rigā 1990. gada 4. maijā
