Miliči mierīgi noskatījās
|
Mārtiņš, Arnolds un Elmārs Tēvzemes apciemojumu iesaka ar oficiālu pienākumu — futbola spēlēšanu Olimpiskās nedēļas mačos Rīgā, Liepājā, Valmierā. Protams, jaunie un staltie puiši ieguva daudz jaunu draugu un paziņu, kas labprāt izrādīja ari citus Latvijas krāšņos stūrīšus — Bausku, Rundāli, istu zemnieka sētu, lauku pirti. Divas ciemu nedē|as aizritēja kā sapnī. Taču brauciena pirmspēdējā diena — sestdiena — visu romantisko jūsmu kā ar nazi nogrieza.
Bet labāk par šo neaizmirstamo vakaru visu pēc kārtas. Paņēmuši pa draudzenei, viņi tovakar devās nosvinēt atvadas uz viesnīcas «Latvija» mazo bāru. Meitenes zināja teikt, ka tas esot viens no Rīgas visglaunākajiem krogiem. Patiesi, visu vakaru skanēja mīlīga mūzika, tika ēsts un dzerts uz to labāko, paklusām dziedātas letiņu dziesmas ... Līdz pie viņu galda pienāca vairāki jaunekļi un krieviski pieprasīja cigaretes. Skaidrs, ka šais bada laikos neviens par labdari neveidojas. Tūlīt pēc atteikuma viņi saņēma spēcīgus daudzskaitlīgus sitienus pa seju, pa muguru, vēderu ar dūrēm, kājām. Acis tika pūsta apdullinoša gāze. To neesot varējuši nomazgāt ilgāku laiku. Bet, kad viņi no tualetes telpām izgājuši gaiteni, sev pretim ieraudzījuši jau kādus 20— 26 naidā pārvērstus ģīmjus. Sistas un ar kājām spārdītas ari meitenes. Viens pret pieciem sešiem. Viņiem neatlicis nekas cits, kā sarauties čokurā un sargāt galvas. Mārtiņam gan neizdevies ari tas — rentgenuzņēmums apliecina: lauzts žokļa kauls.
Protams, kautiņi notiekot arī pie viņiem Amerikā. Taču ne cilvēku dauzīšana un tik zvēriskās attiecībās, un kur nu pret sievietēm. Taču pats briesmīgākais šai situācijā esot bijis tas, ka notiekošo pavisam mierīgi vērojoši ... divi miliči un pilnīgi nereaģējusi uz palīgāsaucieniem. Līdz Elmārs izmeties ārā no viesnīcas un saucis glābējus uz ielas. Paldies dievam, izdzirdējušas «melnās beretes» un atsteigušās savaldīt satracinātos Rīgas saimniekus. Izsaukusi «ātro palīdzību», tā savukārt — miličus. Ar viņiem, protams, sarunas ritējušas krievu valodā, jo formās tērptie kārtības (cilvēku dzīvību?) sargātāji citu nav pratuši. To pan zinājuši teikt, ka daži no sitēju bandas esot aizturēti, bet pagaidām atlaisti uz mājām. Līdz apstākļu galīgai noskaidrošanai.
---
Amerikāņu puiši to visu man stāstīja vakar rītā, kad viņi devās atceļā uz mājām. Mārtiņam, Arnoldam un Elmāram, protams, nav ne mazākās vēlēšanas iesaistīties kaut kādā apstākļu skaidrošanā un kur nu vēl kopā ar «pogainajiem». Tāpēc ka viņi šai šausmu nakti apjēguši pašu galveno — padomju sistēmā cilvēks nav nekas. Cilvēku neviens nesargā un neaizstāv.
L. LIEPA