Pārliecība — progress?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pārliecība — progress?
Varbūt nav korekti citēt stagnācijas plaukumā izdotas grāmatas tekstu. Taču šoreiz tas šķiet īsti vietā: «Nevis vienkārša piederība, bet komjaunatne kā pārliecība, pasaules uzskatu komplekss un darbības mēraukla. Caur šo pārliecību ari piederība kļūst par bezkompromisa cīņas ceļu, ziedošanos, ticību idejām, kuru dēļ dzīvot un degt. Un sadegt — ja piederība un pārliecība to prasa.»
Tā bija. Nebūtu vērts pieminēt, vēl jo vairāk tādēļ, ka par pagātni spriedelēt smīkņājot patlaban ir ļoti viegli. Tomēr laikam pēdiņās izlasītās rindas vēl šodien kādam, iespējams — vairākiem, ir aktuālas. Katrā ziņā bija vajadzīgi gandrīz divi gadi, lai Latvijas komjaunatne varētu mainīt nosaukumu, atskārst savas darbības mērķus un metodes. Daļēji pie tā vainojami tie «kādi» jeb «vairāki». Toties — komjaunatne nav sašķēlusies, vismaz formāli — nav ari izjukusi. Taču, lai nesagaidītu organizācijas galīgu sabrukumu, tiešām ir pienācis pēdējais brīdis pārtapt. Turklāt tikai vēlmei to darīt ir pievienojusies arī «oficiāla atļauja» rīkoties. VĻKJS jaunie statūti neliek šķēršļus. Acīmredzot 8. jūnijā Latvijas komjaunatnes konferencē viss arī izšķirsies.
Domas par jauno organizācijas nosaukumu, ņemot vērā šābriža situāciju komjaunatnē un sabiedrībā, lūdzu izteikt komjaunatnes Bauskas rajona komitejas pirmajam sekretāram Vilnim Zakrevskim:
Tie, kas sevi vēl it kā grib uzskatīt par komjaunatnes biedriem, patiesība nav komjaunieši. Kā teica J. Urbanovičs, viņus vajadzētu izslēgt no organizācijas par neticēšanu programmā pasludinātajiem mērķiem, jo viņi komunismam netic. Iespējams, ka turēties pie vecā spiež bailes, kāds komplekss, nevēlēšanās pārraut nabas saiti ar Maskavu.
Ir piedāvāts komjaunatni pārdēvēt par Latvijas Jaunatnes Progresa savienību. Man šis variants patīk. Pirmkārt, atšķirībā no Latvijas Jaunatnes savienības tas nepretendē uz visu jaunatni. Otrkārt, ar progresu es saprotu to, kas beidzamos 50 gados lr noticis Holandē, Somijā v. c. valstīs. Lieliska vide, vārda visplašākajā nozīmē, un lieliska sabiedrība šajā vidē. Tas ir tas, ko mēs vēlamies, ko savi programmā esam pasludinājuši. Protams, pats grūtākais būs to īstenot.
Tātad — ejam uz progresu. Tas gan nenozīmē, ka mēs, lūk, esam tie progresīvākie, labākie par citiem. Turklāt par progresu var iestāties gan komunists, gan liberālis. Tāpēc ļoti svarīgi rr ieviest kolektīvā biedra statusu. Starp progresu un ideoloģiju lr milzīga atšķirība. Ideoloģija var būt visdažādākā, kāda kuram patīk, un šobrīd, kad tā nav modē, var iztikt vispār bez tās.
Līdz konferencei vajadzētu nonākt pie vienota uzskata par nosaukumu. Jāsaprot, ka daudzas savā starpā kašķīgas jaunatnes organizācijas var tikai cita citas attīstībai kaitēt, kavēt to pašu progresu. Domāju, ka jauniešiem pašreiz vispār nav ko dalīt.
Protams, kad es 11. jūnijā atnākšu darbā un vairs nebūšu komjaunatnes sekretārs, bet gan, teiksim, rajona Jaunatnes savienības priekšsēdētājs, man būs jādara gandrīz vai tas pats, ar ko nodarbojos līdz šim, tikai nevajadzēs mēģināt aptvert neaptveramo un uzbāzties ar savu mīlestību tiem, kam tā nemaz nav nepieciešama. Organizācijā būs jāstājas no jauna, proti, katram individuāli nāksies izteikt savu vēlēšanos. Paliks tie, kas atnāks. Cik viņu būs? Desmit? Pēc manām domām, vairāk. Piecsimt? Laikam — mazāk. Simts — labi. Trīsdesmit — arī labi. Nav jābaidās, ka mūsu būs maz. Sliktāk, ja saglabāsies neizkustināma, inerta masa.
Toties tiem dažiem nevajadzēs vairs skaidrot, ka esi gan komjaunietis, kaut arī ar komunismu tev nav nekāda sakara. Pasaulē progresa izpratne ir diezgan vienota. Citādāka runāšana būs arī ar visu frontu pārstāvjiem, attiecībās ar valdību. Kaut gan — ja mēs neko nedarīsim, tad arī būsim sīka, nepopulāra vieniba.
IVETA BĒRZIŅA
