Miera līguma jubilejā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lietuva
Ceturtdien, 12. jūlijā, apritēja septiņdesmit gadi, kopš noslēgts Lietuvas Demokrātiskās Republikas un Krievijas Federatīvās Sociālistiskās Padomju Republikas Miera līgums, ar ko uz mūžīgiem laikiem tika atzīta Lietuvas valstiskā neatkarība. Dokumentā ir deviņpadsmit panti, tajos ir noteiktas Lietuvas pašnoteikšanās tiesības un valsts robežas. Līgums tika ratificēts 1920. gada 14. oktobrī un praktiski bija spēkā līdz 1939. gada vasarai. Par godu Lietuvas un Krievijas Miera līguma 70. gadadienai 12. jūlijā Viļņā notika Lietuvas Republikas Augstākās Padomes svinīgā sēde, ko atklāja un ievadvārdus teica Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Vitauta Landsbergis. leskatu Lietuvas un Krievijas vēsturē sniedza Lietuvas Republikas AP priekšsēdētāja vietnieks Broņus Kuzmickis un AP ārlietu komisijas priekšsēdētājs Emanuēls Zingers. Pēc tam spilgtu runu teica KPFSR AP priekšsēdētāja vietnieks Ramzans Abdulatipovs, norādot, ka Krievija nav pārkāpusi 1920. gada Miera līgumu, bet pati kļuvusi par PSRS impērijas diktatoru upuri. R. Abdulatipovs aicināja nekavējoties noslēgt savstarpējas sadarbības līgumu starp Lietuvu un Krieviju. Viņš uzsvēra, ka, noslēdzot šādus līgumus ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, Krievija neizvirza nekādus politiskus noteikumus. Un to viņš esot pilnvarots pateikt KPFSR AP priekšsēdētāja Borisa Jeļcina un KPFSR Ministru Padomes priekšsēdētāja Ivana Sllajeva vārdā.
Lietuvas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājas vietnieks Romualds Ozols un citi runātāji izteica cerību, ka Krievija veicinās Baltijas Republiku suverenitātes atgūšanu un politiskās situācijas stabilizēšanos Vlduseiropā.
Svinīgās sēdes nobeigumā tika pieņemts Lietuvas Republikas Augstākās Padomes Aicinājums Krievijas Federācijas tautām un KPFSR Augstākajai Padomei, kā ari Aicinājums PSRS Augstākajai Padomei, kurā cita starpā izteikts lūgums pārskatīt 1940. gada 3. augusta lēmumu par Lietuvas iekļaušanu PSRS sastāvā.
Viesi no Krievijas un Moldovas piedalījās Augstākās Padomes plenārsēdē, tikās ar Viļņas iedzīvotājiem, bet ceturtdienas vakarā Viļņā, Neatkarības laukumā notika Lietuvas un Krievijas demokrātisko kustību pārstāvju solidaritātes mītiņš.
