Sadarbība, ne divkauja
|
Pirmdien pēc Tautas frontes aicinājuma notika kopīga TF valdes un AP LTF frakcijas sanāksme. Tās uzdevums, TF priekšsēža R. Ražuka vārdiem runājot, bija apspriest turpmāko taktiku, kā nojaukt veco sistēmu visās struktūrās.
Saruna ar deputātiem izvērsās neparedzēti gara. Gandrīz vienīgais, par ko varēja vienoties abas puses, bija kopīgs politisks paziņojums. Bet par to — šī pārskata nobeigumā.
Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks D. Īvāns ierosināja vienoties, kā šajos pārveides darbos iesaistīties Tautas frontei, lai nomainītu nomenklatūras pārstāvjus ne tikai «augšas» struktūrās, bet arī apakšā.
Sanāksmē izvirzītie jautājumi, kā konkrēti pārņemt LR pārziņā valstiski svarīgus objektus — piemēram, ostas, dzelzceļu, kas notiks ar robežām, kā atrisināt pašvaldību jautājumu, kā nodarbināt tos cilvēkus, kuri reorganizācijas rezultātā atbrīvosies, palika neatbildēti. Šīs tikšanās mērķis arī nebija sniegt receptes, bet vienoties ar Tautas fronti, kā turpmāk izmantot tautas iniciatīvu šo mērķu īstenošanā. Manuprāt, tas netika sasniegts. Daļa deputātu uztvēra LTF aktivitātes kā diktātu.
Pēc premjerministra I. Godmaņa uzstāšanās, sanāksmes dalībnieki pagaidām vienojās, ka valdības programmas apspriešana jāpārtrauc līdz brīdim, kad tiks izstrādāta pašreizējai situācijai atbilstoša koncepcija, nenoliekot pilnīgi malā jau izstrādāto un komisijās izpētīto variantu.
Pēc iepriekšējās dienās pieņemtā lēmuma par ministra Oherina atstādināšanu no amata, deputāti bija attapušies, ka tādā steigā nevar tikt veikta valdības reorganizācija — visam jānotiek pārdomāti. Pie konkrētu kandidatūru apspriešanas un darbības analīzes tika ierosināts atgriezties pēc divām nedēļām. I. Godmanis atzina, ka valdība radikāli jāreorganizē. Lai nostiprinātu varas struktūras, arī deputātiem būs jāpilda valdības locekļu funkcijas.
Kā panākt pašvaldību straujāku pārveidi un iekļaušanos jaunajā situācijā? Sanāksmē tika izteikti vairāki ierosinājumi — ļaut pašvaldībām reorganizēties pašām pēc saviem ieskatiem, tūlīt visur apvienot izpildvaru ar lēmējvaru, veidot vienotu valdi.
Jautājumu gūzmā, ko sanāksmē izvirzīja vai katrs runātājs, vēl pavīdēja ierosinājums dot virzību dažiem masu informācijas līdzekļiem, piemēram, televīzijai, pilsonības jautājuma risināšana, kompartijas funkcionāru un armijas veterānu apgabalos ievēlēto deputātu mandātu likvidēšana u. c.
Tomēr svarīgākais, kā atzina deputāts V. Dozorcevs, šobrīd ir konkrēta rīcība, nevis «raganu medības». Un tieši šādas ievirzes pirmdienas sarunai pietrūka.
Kopīgi pieņemtajā paziņojumā uzsvērts gan par Ministru Padomes sagatavotās tautsaimniecības attīstības politikas 1991. – 1992. gadam atbilstību pašreizējai situācijai, gan par valsts aizsardzības struktūru veidošanu un likuma izstrādi par valsts varu līdz Saeimas vēlēšanām, izteikts aicinājums pārņemt bijušos PSRS īpašumus un nepieļaut nacionālās bagātības izsaimniekošanu, AP palielināt vietējo pašvaldību pilnvaras, tādējādi atraisot pilsoņu iniciatīvu. Paziņojumā atzīts, ka nav pieļaujama jebkura Latvijas iedzīvotāja vajāšana, nopaļāšana un nepamatota atbrīvošana no darba. Bez tiesas sprieduma nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumos pret Latvijas valsti.
Šķiet, vispārējā steiga, kādā šobrīd strādā valdība un Augstākā Padome, ietekmēja šīs sanāksmes gaisotni — tā bija nervoza un, pateicoties R. Ražuka noteiktībai, nepārvērtās abu sanākušo pušu divkaujā. Tomēr turpmāk LTF frakcijas un frontes vadības sadarbībai jābūt vienotākai un konstruktīvākai, lai mazāk vajadzētu uzklausīt vienam otra pārmetumus. Tikšanās reizē bez TF domniekiem un valdes locekļiem, AP LTF frakcijas deputātiem varēja sastapt arī tādus cilvēkus, kuru atrašanos sanāksmē spēju izskaidrot vai nu ar vēlēšanos izpētīt, kādi vēji pašlaik pūš Latvijas ietekmīgākajā politiskajā organizācijā un tās AP frakcijā, vai arī ar strauju pārsviešanos spēcīgākā pusē. Nu ko, gan jau laiks noliks katru savā vietā…
M. Miķelsone