Boriss Jeļcins — Krievijas galva
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Boriss Jeļcins — Krievijas galva
Brīdī, kad diktēju šo reportāžu, Kremļa Jura zālē notiek visu KPFSR Tautas deputātu kongresā reģistrēto deputātu grupu pārstāvju «apaļā galda» sanāksme — pirmais šāda veida pasākums Krievijas parlamentārisma vēsturē. Tas notiek pēc Borisa Jeļcina ievēlēšanas par KPFSR Augstākās Padomes priekšsēdētāju.
Otrdienas rītā daudzi gaidīja, ka kongress atkal nonāks strupceļā vai vismaz vajadzēs rīkot atkārtotu balsošanu, kurā piedalītos Jeļcins un viņa galvenais konkurents — A. Vlasovs. Kas sekmēja Jelcina uzvaru jau pirmajā kārtā? Vai deputātu apvainošanās uz A. Vlasovu, kas pirmajā balsošanas reizē atsauca savu kandidatūru, bet pēc tam atļāvās vēl un vēl runāt par savām cīnītāja īpašībām? Vai Krievijas komunistu apspriede, kurā PSKP CK ģenerālsekretārs atkal kategoriski izteicās pret Jelcina ievēlēšanu par AP priekšsēdētāju — pēc aģentūras «Interfax» ziņām, šāda apspriede notikusi īsi pirms M. Gorbačova izlidošanas uz Kanādu. Kremlī akreditētie žurnālisti varēja redzēt, kā vakarā pirms izlidošanas pulcējās PSKP CK Politbiroja locekļi: jautrais, omulīgais Jakovļevs, manāmi sarūgtinātie Zaikovs un Ļigačovs. Ari pats Gorbačovs šajā dienā izskatījās pietiekami nobažījies un sadrūmis. Manuprāt, arī TV skatītāji varēja spriest par Gorbačova reakciju uz Jeļcina ievēlēšanu, ja vien vēroja reportāžu no Kanādas.
Lai nu ka, bet trešdien pulksten 12 un 37 minūtēs (pēc Maskavas laika) balsu skaitīšanas komisijas locekli iznāca no Vladimira zāles ar priecīgām sejām — uzvarai 535 deputāti nobalsojuši par B. Jelcinu! Pēc tam sākās tāda kā eiforija Jeļcins uzreiz izmantoja savas pilnvaras un pēc īsas uzrunas ieņēma vietu kongresa prezidijā. Pēc sēdes beigām viņš vis negāja caur apsargāto joslu, kā to parasti dara valsts vadītāji, bet gan izgāja pie pasaules preses izdevumu pārstāvjiem. Pa Kremļa Lielās kongresu pili zālēm viņš gāja žurnālistu, TV un radio mikrofonu ielenkumā. Šī grupa savā ceļā nojauca visu — stendus, sludinājumus, plakātus. Žurnālistiem kopā ar apsardzi vajadzēja uzņemties atbildību par Borisa Jelcina drošību bridi, kad viņi izgāja no pils. Bet pats svarīgākais sākās jau aiz Kremļa vārtiem. Kad Jeļcins devas pie sava moskviča, kas stāvēja Kremļa teritorijā, cilvēki, kas pie viesnīcas «Rosija» jau bija piketējuši vairākas dienas, ieraudzīja savu mīluli un metās viņam pretī. Jeļcins ātri aptvēra situāciju. «Visi — uz kāpnēml» viņš ātri nokomandēja, un no kāpnēm Kremļa sienas pakājē, sveicot tautu, Jeļcins teica īsu un sirsnīgu runu un pateicās par piketētāju sniegto atbalstu. «Uzvarai mēs būtu stāvējuši vēl vairākas dienas, ja vien ar to palīdzētu panākt jūsu ievēlēšanu,» sauca cilvēki. Tas gandrīz vai atgādināja revolūciju. Pēc tam Jeļcins savā moskvicā devās uz mājām, iepriekš žurnālistiem apsolījis trešdien sarīkot preses konferenci. Bet tagad piedāvāju fragmentus no viņa pirmās sarunas ar presi.
— Vai ir tiesa, ka jūsu uzvara bija iepriekš paredzēta? Vai ir tiesa, ka to prognozēja arī Džūna?
— Jā, katru dienu man deva lapiņas, uz kurām bija rakstīts iespējamais balsu skaits. Prognozētie rezultāti bieži sakrita ar īstajiem. Tā tas bija arī šajā gadījumā.
— Kā norisa jūsu pāriešana no opozīcijas uz priekšsēdētāja krēslu?
— Vispirms sēdēju 33. rindā, pēc tam pārcēlos uz prezidiju.
— Kā Jūs jūtaties, no opozīcijas vadītajā kļūstot par Krievijas vadītāju?
— Es nekad neesmu bijis opozīcijas vadītājs.
— Vai aparāts jūs mēģināja iebiedēt?
— Mani jau sen vairs nevar iebiedēt tā, kā jūs domājat.
— Kādu jūs redzat Krievijas masu informācijas līdzekļu nākotni?
— Tiem jābūt patstāvīgiem. Viens no pirmajiem likumiem, ko mēs gatavojamies pieņemt, būs likums par masu informācijas līdzekļu brīvību.
— Vai pēc jūsu ievēlēšanas valstī mainīsies politiskā situācija?
— Protams. Iespējams, ka cilvēki mierīgāk uztvers pat nepopulārus lēmumus ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.
— Kādas Jūs redzat attiecības ar citām savienotajām republikām?
— Šīm attiecībām jābūt līdztiesīgām, tām jābalstās uz līgumattiecībām. Pirmos līgumus mēs gribam noslēgt ar Baltijas republikām.
— Vai jūs gaidāt apsveikuma telegrammu no PSRS prezidenta?
— Manuprāt, ja arī vakar viņš negribēja pieļaut iespēju, ka tas būs jādara, tad šodien būtu politiski pareizi tādu nosūtīt.
— Kā jums ar veselību?
— Normāli. Pēc Spānijā izdarītās operācijas palicis viens ierobežojums — vēl 16 dienas nevaru spēlēt tenisu.
Par spīti nogurumam, Jeļcins savā triumfa brīdī izskatījās lieliski. Bet situācija Padomju Savienībā nu ir mainījusies. «Ne visām Kremļa ēkām jau ir saimnieks,» pajokoja Jeļcins. Pilnīgi iespējams, ka Maskavā šajās dienās tiks izveidots otrs varas centrs. Bet tā pilnvaras un iespējas būs atkarīgas no pašreiz notiekošās «apaļā galda» apspriedes.
VITĀLIJS PORTŅIKOVS (pa tālruni no Maskavas)
