ASV Prezidenta preses konference
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
ASV Prezidenta preses konference
Pēc Lietuvas Republikas premjerministres vizītes Savienotajās Valstis ASV prezidents Džordžs Bušs Baltajā namā sarīkojis preses konferenci. Lūk, kādi jautājumi un atbildes izskanēja attiecībā uz Lietuvas un PSRS problemātiku.
Jautājums: Pēdējās pāris nedēļās jūs esat izskatījis priekšlikumus par sankcijām pret Maskavu sakarā ar tās attieksmi pret Lietuvu. Taču tagad jūs pieņemat lēmumu liberalizēt skaitļotāju un citas zinātnes tehnoloģijas ziņā ietilpīgas produkcijas pārdošanu Padomju Savienībai. Kāpēc jūs esat izšķiries par apbalvošanas nevis soda pasākumiem?
Atbilde: Neuzskatu COCOM sarakstu pārveidošanu par īpašu apbalvojumu. Mēs celsim augstākās barjeras ap tiem produkcijas veidiem, kas ir jāaizsargā, ņemot vērā mūsu nacionālās drošības intereses. Tajā pašā laikā ir arī citas preces, kas pašlaik nav iekļautas eksportam aizliegto izstrādājumu sarakstā vienīgi nacionālās drošības jautājuma dēļ, tās tiks pārdotas. Neuzskatu, ka tā ir piekāpšanās Padomju Savienībai.
Jautājums: Vai jūs atbalstāt Rietumvācijas un Lielbritānijas ideju, kas uzskata, ka ir nepieciešams Lietuvā apturēt ar neatkarības atgūšanu saistīto likumu darbību?
Atbilde: Viss, kas var sekmēt dialogu, ir laba lieta. Landsberģis šajos Miterāna un Kola priekšlikumos saskata zināmu jēgu, un es to vērtēju pozitīvi. Cerēsim, ka lieta virzīsies uz priekšu.
Jautājums: Jūsu rīcība liecina par politiku, kas virzīta uz palīdzības sniegšanu Gorbačovam, kaut gan jūsu aizsardzības ministrs saka, ka Gorbačovs acīmredzot iegūšot panākumu. Gribētos uzzināt, kāpēc gan jūs esat izšķīries palīdzēt Gorbačovam?
Atbilde: Nedomāju, ka mēs esam izvēles priekšā, man nebūt nešķiet, ka tā ir izvēle. Saprotams, ka mēs esam par pašnoteikšanos. Es nedomāju, ka šis atzinums izskan kā jaunums. Protams, mēs esam par demokrātiju un brīvību. Uz kārts ir likts pārāk daudz, un tas viss ir saistīts ar sarežģījumiem.
Polija, Austrumeiropa — es gribu, lai no turienes tiktu izvests karaspēks, un gribu, lai demokrātija Austrumeiropā nostiprinās. Gribu, lai šis process virzās uz priekšu acīm redzami. Tāpēc mūsu ārpolitika nav balstīta tikai uz Gorbačovu kā personību, šis cilvēks ir izdarījis kaut ko labu un visus mūs, kas ir šeit klāt, kaut nedaudz izbrīnījis, arī mani, pieļaujot brīvību un demokrātiju Austrumeiropā, — tas jāvērtē atzinīgi. Taču jautājumā par Lietuvu jāsaka, ka tā ir ārkārtīgi sarežģīta problēma. Lietuviešu izcelsmes amerikāņiem es gribu pavēstīt, ka vēlos viņu brīvību un viņu pašnoteikšenos ne mazāk patiesi kā citi. Arī klātesošajiem un starptautiskajai sabiedrībai apliecinu, ka mēs vēlamies, lai mierīgā evolūcija demokrātijas virzienā turpinās. Tāpēc, ja jūs jautājat par dialogu, jāteic, ka tā ir mūsu politikas sastāvdaļa. Esmu sajūsmināts par to, ka Landsberģis pašlaik šajā politikā saskata zināmu cieņu. Taču šo problēmu mēs nevaram pavērst citādā plaknē: «Jums jāizvēlas starp Gorbačovu un Landsberģi.» Tā nav ASV valdības politika.
Jautājums: Jūsu aizsardzības ministrs apgalvo, ka Gorbačovam neizdodoties īstenot savas reformas. Vai jūs domājat tāpat?
Atbilde: Jau agrāk esmu izteicis un vēlreiz izsaku dziju ieinteresētību pārbūves panākumā. Gorbačovs ir pārbūves arhitekts. Gorbačovs īstenoja Padomju Savienības politiku, kad Polija, Čehoslovakija, VDR, kā arī citas valstis iekaroja savu neatkarību, un demonstrēja lielu pietāti. Taču valsts ārpolitiku nedrīkst veidot atkarībā no kāda konkrēta darbinieka klātbūtnes. Tā veidojama saskaņā ar idejām, atkarībā no tā, kā izdodas sekmēt virzību uz demokrātiju un brīvību, un uz sapratni, kur tas jau ir noticis un kur vēl nav.
Tāpēc es šo cilvēku vērtēju atzinīgi par to, ko viņš paveicis. Uzskatu, ka viņš saskaras ar loti lielām iekšpolitiskām grūtībām, it īpaši ekonomikā. Tāpēc es brīdi pa brīdim tik tiešām uztraucos par viņa iespējamo atstumšanu no varas, kas visu šo procesu varētu pagriezt atpakaļgaitā. Taču manā rīcībā nav nekādu faktu un liecību, kas dotu pamatu šādi domāt.
Jautājums: Latvijas likumdošanas orgāns apspriedis jautājumu par neatkarību. Vai jūs tam ieteiktu salīdzinājumā ar Lietuvu ieņemt mazāk konfrontējošu pozīciju?
Atbilde: Es viņiem nedošu nekādus padomus. Saprotu viņu tieksmi pēc brīvības. Atzīstu, ka, risinot šo jautājumu, var būt dažādas pieejas, taču tas jālemj viņiem pašiem. Mana atbilde ir šāda: dialogs — daži to nosauks par sarunām. Bet neatkarīgi no nosaukuma dialogs atvieglo pašnoteikšanās un neatkarības problēmas izlemšanu. Tieši šādā ceļā to vajadzētu panākt. Un man ir izjūta, ka tieši tā viņi arī grasās darīt.
Jautājums: Vai uzskatāt, ka aicinājums uz dialogu un jūsu tikšanās ar Lietuvas premjerministri jūs padara par sava veida vidutāju starp Viļņu un Maskavu?
Atbilde: Esmu par to domājis, turklāt šo jautājumu apspriedu ar Brentu Skaukroftu un valsts sekretāru Beikeru. Un, ja ASV var nospēlēt konstruktīvu lomu, mēs to darīsim. Pagaidām tas nav noticis dažādu iemeslu dēļ. Bet, ja kāds sacīs, ka mēs varam palīdzēt sarunu sekmēšanā, to gan ir grūti iedomāties, ņemot vērā mūsdienu reālijas, tad tas mūs ieinteresēs. Taču nedomāju, ka tas ir reāli.
