Vēlaties viegli pie naudas tikt?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vēlaties viegli pie naudas tikt?
Finansiālas grūtības... Ar tām nākas sastapties katram. Gan dažas dienas pirms algas, tukšās kabatas taustot, gan automašīnas rindai pienākot, gan meitas un dēlus laulības dzīvē ievadot. Uzņēmumi, kuri vēlas paplašināt vai modernizēt ražošanu, ne vienmēr to spēj izdarīt no savu fondu līdzekļiem.
Kā rīkoties šai situācijā? Austrijas pilsonis droši vērs «Bank der osterreichischen Sparkassen AG» durvis, itālietis meklēs palīdzību «Sanpaulo Instituto Bancario», Toronto tautietis griezīsies «Latvian Credit Union» iestādēs (ārpus Latvijas teritorijas atrodas 18 latviešu kredītiestādes — Kanādā, ASV un Austrālijā, kuru pakalpojumus var izmantot tikai latvieši vai viņu ģimenes locekli). Savukārt padomju Latvijas iedzīvotāji savas cerības var saistit ar Krājbanku. Diemžēl 95 gadījumos no 100 jūs saņemsit atteikumu. Padomju Savienības budžets pārdzīvo grūtas dienas. Turpināt darbināt naudas drukājamās mašīnas būtu neprāts. Izeja jāmeklē budžeta sabalansēšanā, respektīvi, jāsāk taupīt. Arvien grūtāk ir atlicināt līdzekļus kredītu izsniegšanai. Nemēģiniet aizņemties naudu patēriņa vajadzībām, jo Krājbanka apkalpo tikai nekustamā ipašuma kārotājus un tos drosmīgos, kuri būvējas paši. Bet pieprasījums pēc kredīta aug, jo aug dzives dārdziba un daudzas mantas gribas tagad, nevis pēc 10 vai 15 gadiem. («Vajadzīgs aizdevums — 16 tūkstoši rubļu. Laiks pēc vienošanās. Drosmīgo lūdz pieteikties lidz 15.10.89.» — sludinājums kādā «Rīgas Reklāmas» numurā.)
Tomēr nesteigsimies meklēt palīdzību «melnajā tirgū» un netraumēsim pašcieņu, lūdzoties aizņēmumu no turīgajiem radiem! Mēģināsim šīs problēmas atrisināt kopīgi ar tām sešām komercbankām, kuras darbojas Rīgā. Starp citu, trīsdesmito gadu beigās Latvijā bija reģistrētas vairāk par 800 dažādām kredītiestādēm.
1988: gada 26. septembri PSRS Valsts bankas valde reģistrēja pirmās divas «jaunāko laiku» komercbankas — Tartu komercbanku un Rigas komerciālo inovācijas banku. Tā aizsākās komerciālo un kooperatīvo banku ēra. Patlaban Padomju Savienība to skaits pārsniedz 160, un tas jau ir reāls spēks valsts banku monopola likvidēšanai. Jaunie kredīta institūti darbojas kā akciju sabiedrības. To galvenais uzdevums — aizpildīt robus esošajā kredīta un finansu iestāžu struktūrā. Klientam ir jādod izvēles iespējas, lai viņš pats izšķirtos par sev piemērotāko partneri finansu jautājumu risināšanā.
Kas ir tie cilvēki, kuri apgūst sarežģīto un nepazīstamo komercdarbu bankās? Tie pārsvarā ir bijušie Valsts bankas darbinieki, finansisti, ekonomisti un juristi. Un viņi to dara ne tikai prāvāka atalgojuma dēj. Lielo rubli varētu pelnīt, arī strādājot kooperatīvos par galvenajiem grāmatvežiem vai ekonomistiem. Bet banka ir mehānisms, kas spēj «iedarbināt» sabiedrības snaudošās potences, dod iespēju realizēt darbīgo cilvēku projektus un ieceres. Banka — tas ir ražotāja partneris ceļā uz maksimālas pelņas iegūšanu; logs uz Rietumu tirgus apgūšanu. Banka — tā ir nauda, bet nauda ir vara. Jaunizcepto «baņķieru» rokās atrodas ietekmīgas ekonomiskās sviras. No viņu prasmes ir atkarīga akcionāru pelņa, noguldītāju labklājība un republikas ekonomiskā situācija kopumā.
Ar ko tad atšķiras valsts bankas no komercbankām? Ar to, ka komercbankas attiecības ar klientiem veido tikai uz savstarpēji ekonomiski izdevīgiem noteikumiem. Bet primārais šajās attiecībās lr un paliek klients. Vēl vairāk — mēs vairāmies no termina «klients», mēģinām to aizstāt ar vārdu «partneris», jo tas precīzāk norāda uz šo attiecību raksturu.
Komercbanku dibinātāji iegūst iespēju reāli ietekmēt bankas darbu, noteikt minimālās un maksimālās procentu likmes, palielināt vai samazināt pamatkapitālu, pieņemt un atlaist darbiniekus utt. Galvenā komercbanku priekšrocība ir spēja operatīvi reaģēt uz tirgus konjunktūru un inflāciju. Komercbankas vēl nav «apaugušas» ar instrukcijām un norādījumiem, mazāk ir inficējušās ar birokrātijas bacili. Ekonomikā aizvien vairāk panākumus nosaka lēmuma pieņemšanas un realizācijas ātrums — biezi vien pārdomām dotas tikai dažas minūtes. Operativitāte ir vēl viens komercbanku trumpis.
Diemžēl, pieaugot komercbanku darba apjomam, arī problēmu kļūst vairāk. Gaidītās palīdzības vietā komercbankām pērnā gada nogalē tika noteikts ap 60% liels peļņas nodoklis. Ir mēģinājumi «iesaldēt» darbinieku algas, ierobežot darbību ar jaunām instrukcijām un pavēlēm. Samilzuši ir banku telpu problēma. Vairāk nekā 80 bijušās banku ēkas aizņem iestādes un organizācijas, kurām to seifi ir vajadzīgi tikai veidlapu un arhīvu glabāšanai.
Piecdesmit padomju okupācijas gados mūsu bankas ir zaudējušas ne tikai savas ēkas, bet ari spēju strādāt pasaules standarta līmeni. Šobrīd republikā praktiski nav baņķieru šā vārda tiešajā nozīmē. Savas atpalicības līmeni vēl tā īsti pat neapzināmies. Un bēdīgākais ir tas, ka šodien mūs vairs nesaprot. Rietumu baņķieri jau dzīvo, strādā un domā pavisam citās kategorijās.
Ir pienācis laiks, kad ekonomika sāk aizēnot politiku. Velti mēs domājam, ka esam tik gudri, lai pamācītu valdības vīrus, kas un kā jādara. Runāt ir viegli. Tāpēc jāizbeidz destruktīva kritika. Kaut ātrāk ar politiku nodarbotos politiķi, bet ar ekonomiku — ekonomisti; savukārt bankās strādātu īsti baņķieri! Ceļš uz neatkarību ir nevis sprinta distance, bet nogurdinošs maratons. Un to var pievārēt tikai rūdīti vīri. Starp citu, viens no labākajiem pasaules maratonistiem ir bijis bankas kalpotājs Lopess no Portugāles...
AIGARS PLOTKĀNS. Rigas komercbankas pārvaldnieka vietnieks
