Izdzīvosim—redzēsim!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tā kā Tautas frontes sevis apēšanas precedents var kļūt par bīstamu paraugu ne mazāk izsalkušajai tautai (sk. «LJ» iepriekšējo numuru), aizvakardien Augstākās Padomes plenārsēdē tika piedāvāts cits mūsu izdzīvošanas variants. Proti, Ministru Padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis nolasīja valdības izstrādāto republikas tautsaimniecības attīstīšanas programmas projekta lielāko dalu (beigās nācās izlīdzēties ar konspektīvu atstāstu). Viņa uzstāšanās izskaņā dažiem deputātiem radās pamatoti vaicājumi par šā lasījuma mērķtiecību, jo 113 lappuses plašā projekta teksts iepriekš tika izsniegts visiem deputātiem. Tiesa, tas tika izdarīts tās pašas dienas rītā. Tā vai citādi, ieilgušajai deputātu lasītprasmes pašpārbaudel bija sava pozitīva nozīme, jo par valdības apņēmību padarīt mūsu dzīvi skaistāku varēja pārliecināties plašais radioklausītāju pulks. Domājams, neviens nešaubās, ka šī programma ir ļoti fundamentāls un rūpīgs darbs. Acīmredzot tieši tāpēc tas tika nolasīts tikai dažas stundas pirms referenta prombraukšanas vairākos atbildīgos komandējumos. (Ivars Godmanis devās uz Maskavu, lai apspriestos ar KPFSR premjerministru I. Silajevu un PSRS ārlietu ministru E. Sevardnadzi. Viņš teicās šķērsot arī Atlantijas okeānu, lai apspriestos ar atbildīgiem ASV darbiniekiem). Tādējādi deputātiem tika dots laiks un iespēja iepazīties ar šo dokumentu lidz premjerministra atgriešanās brīdim. Jā gan — tiem, kas cerēja uz tūlītējām debatēm, nācās vilties (tostarp arī diskutētalkstošajam Anatolijam Aļeksejevam). Vairākums nobalsoja par to, lai projekts turpmāk tiktu izstrādāts komisijās ar attiecīgo ministru piedalīšanos, bet debates plenārsēdēs nolemts sākt pirmdien, 23. jūlijā. Galīgais, pilnīgotais un ar jauniem priekšlikumiem bagātinātais variants varētu tikt pieņemts augusta sākumā, dažas dienas pirms parlamenta brīvdienām.
Jau programmas ievadā atrodam informāciju par pašreizējo problēmu un turpmāko risinājumu būtību: «Panākt tautsaimniecības atveseļošanu, ieviešot «precu un naudas» attiecības un pārejot uz tirgus attiecībām, nodrošinot dažādu īpašuma formu līdztiesīgu darbību, sekmējot privātsaimnieciskā sektora attīstību.» Jebkādas neskaidrības kliedē apgalvojums, ka «valsts varas primārais un galvenais uzdevums ir personu tiesību un īpašuma aizsardzība». Daudz vietas programmas politiskajā sadaļā atvēlēts mūsu attiecībām ar ārvalstīm — PSRS (sadarbībai ar šo republiku saimi tiek ierādīta prioritāra nozīme) un Eiropas, it īpaši Skandināvijas, zemēm. Starptautisko atzīšanu Latvijas Republikas valdība sekmēs, īstenojot aktīvu ārpolitiku. Starp citu, valdiba paredz, ka tā spēs nodrošināt savu līdzdalību Helsinku II apspriedē Maskavā.
Jāpiebilst, ka ekonomisko risinājumu sadaļā ir atzīts, ka pašreizējās krīzes galvenais cēlonis — bezsaimnieka īpašuma attiecibu sistēma. Tiek paredzēts īstenot īpašuma konversiju, bet jau drīzāko četru piecu gadu laikā privatizēt lielu nacionālās bagātības daļu. Valdība savā ekonomiskajā politika par pamatu uzskatīs uzņēmēju darbības tiesību aizsardzību, brīvu iniciatīvu, īpašuma līdztiesību un konkurenci.
Domās dalīties palūdzu vienu no jaunākajiem parlamentāriešiem — AP Lauksaimniecības komisijas sekretāru Raimondu Krūmiņu.
— Mēs nekādā ziņā nedrlkstam mainīt naudu, nepastāvot tirgus attiecībām, jo tas var izraisīt jaunās Latvijas naudas devalvāciju. Manuprāt, pirmais, kas Ir reāli jāizdara, — jālegalizē tirgus attiecības. Pašlaik gan iedzīvotāji, gan kooperatīvi, gan citas organizācijas šīs attiecības īsteno, taču valsts joprojām ir vienīgais īpašuma un ekonomisko attiecību subjekts, kas ietiepīgi un — es pat teiktu — bailīgi ignorē tirgus attiecību iespēju. Tiklīdz valsts to sāks darīt, mēs varēsim uzskatīt, ka tirgus ir legalizēts, taču, kamēr tas nav noticis, par naudas maiņu runāt ir pāragri.
—Ko jūs šodien vaicātu premjerministram, ja vien viņš tik steidzīgi nekravātu ceļasomas?
— To vienā teikumā nemaz nevar formulēt. Līdz šim es jau gribēju ar viņu tikties un personiski izrunāt naudas maiņas un tirgus attiecību jautājumu. Ceru, ka šo problēmu mēs vēl pagūsim iztirzāt.
— Varbūt parunāsiet ari par jums tuvo lauksaimniecibu ...
— Šeit ir vajadzīga pilnīgi skaidra koncepcija. Nav šaubu, ka pašreizējā ražošanas sistēma lauksaimniecībā nespēj nodrošināt radikālu produkcijas ražošanas paātrināšanu, tirgus piesātināšanu, tāpēc ir nepieciešama koncepcija, ar kuras izstrādi pašlaik nodarbojas mūsu komisija. Domātu, ka drīzāko divu mēnešu laikā šajā jautājumā varētu tikt ieviesta skaidrība un, beidzoties šāgada lauksaimniecības sezonai, koncepcija jau reāli varētu darboties. Agrāk acīmredzot mēs nevaram uzsākt būtiskus pārkārtojumus.
— Manuprāt, šodien nolasītajā projektā ir visai nepārliecinoša garantiju struktūra ...
— Lai gan dzirdējām daudz mazāk abstraktas jābūtības nekā līdz šim, tomēr neesmu pilnīgi pārliecināts, ka pašos pamatos valdība no šā jābūtības principa ir atteikusies.
— Vai esat pārliecināts, ka šī programma tiks pieņemta, kā paredzēts, 3. augustā?
— Cik man zināms, Godmaņa kungs vēlējās šo programmu izklāstīt pirmajā lasījumā, apkopot deputātu izteiktos priekšlikumus, diskusijas gaitā šo projektu precizēt un rediģēt. Domāju, ka 3. augustā to pieņemt vēl nepagūsim, taču tas nav nekāds lielais grēks — šobrīd mācāmies mēs vīsi. Gan valdība, gan deputāti.
Piebildīšu, ka reizē ar valdību un parlamentu mācāmies ari mēs. Diemžēl lielākoties tā ir ieilgusi knapināšanās un izdzīvošanas māka. Solījumu uzklausīšanas māka. Māka pateikt vadoņiem paldies par to, ka veikalos šis tas vēl nopērkams ari par rubļiem bez attiecīgo talonu uzrādīšanas.
JURIS LAKSOVS
