Sarkandaugavā ar sarkanbaltsarkano karogu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
atkal greznojas Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, taču jaunā statusā — «plaši pieejama darbaļaužu masām». 1897.—1898. gadā celtajos Dauderos, šajās elegantajās sarkanķieģeļu mājas, nupat atklāts Latvijas Kultūras muzejs.
Gaidis Graudiņa kungs no VFR, kas dzimis Rankas pagastā un Vācijā nokļuvis piespiedu kārtā, ir šā notikuma galvenais «vaininieks». Drīz pēc kara viņš sācis krāt visu, kas saistīts ar Latviju, — grāmatas, dokumentus, sadzīves priekšmetus, apbalvojumus. Gadu gaitā kolekcija ir palielinājusies līdz 7000 vienībām. Ilgu laiku Rietumvācijā rādīdama mazu Latvijas daļiņu, Graudiņa kunga kolekcija, Kultūras ministrijai piepalīdzot, savu isto mājvietu nu ir atradusi Latvijā.
Šāgada 1. martā tika pieņemts lēmums nolaistajos Dauderos izveidot Latvijas Kultūras muzeju, un Graudiņa kunga dāvātā kolekcija lr kļuvusi par šā muzeja pamatu. Greznā ekspozicija ir tikai daļa no plašās kolekcijas. Latvijas laika ordeņi, amatu zīmes, banknotes, loterijas biļetes, akcijas, markas, fotogrāfijas, trauki, dokumenti — tas viss tika iegūts no tautiešiem, kas dzīvo ārzemēs. Katrai Dauderu zālei ir dots savs vārds. Amora zāle, kur rozā eņģelīši griestu rotājumos ne tikai raida erotiskas bultas, bet kur virmo arī Tēvzemes, tautas, zemes mīlestības motīvs. Šeit izstādītās amatu zīmes caurvij ozollapas — tautas spēka simbols. Liberta zālē redzam fantastiskus profesora Liberta izstrādātus 20 gadu teātra kostīmu metus. Mājā ir tik laba akustika, ka šajā zālē varētu rīkot pat nelielus kamerkoncertus.
Iespējams, ka Dauderos ir bijis mājas altāris. Rožu zālē skatāma Kārļa Ulmaņa ģīmetne, zem kuras kāds ir nolicis puķu pušķīšus. Bet uz nelielā paaugstinājuma dižojas no Vācijas atvesta izsmalcināta ziedu kompozīcija. Tepat ir ari dažādi dokumenti — cilvēku mūža, likteņa, ari kultūru liecības. Skolēnu, studentu, šoferu apliecības, liecības – to īpašniekos kāds apmeklētājs varbūt atpazīs savus draugus un tuviniekus. Vai daudzi zina, kas ir zirga pase? Latvijai saimnieki to atzina par svarigu dokumentu, kur fiksēja ne vien zirga fiziskos rādītājus, bet arī visus ipašniekus un radurakstus.
Dauderos tiks iekārtota videozāle, būs iespējas izvietot dažādas ekspozīcijas, bet Graudiņa kunga kolekcija būs pastāvīga. Lai veicinātu latviskas vides atdzimšanu, Latvijas Kultūras muzeja vadītāja Dzintra Andrušaite iecerējusi rikot ari dažādus pasākumus.
Svinīgajā atklāšanā klāt bija pats Graudiņa kungs ar ģimeni, Dainis Ivāns, Raimonds Pauls un arī liels ļaužu pulks. Nu jau bijušais bagātīgās kolekcijas īpašnieks ir teicis: «Es esmu no Latvijas nācis, latviešu skolās gājis, viss, ko mūžā esmu sasniedzis, ir pateicoties Latvijai, tāpēc visam, kas ir saistībā ar Latviju un man pieder, ir jāatgriežas Latvijā.» Muzeja svinīgā gaisotne varbūt kādam liks padomāt: ko es esmu devis savai zemei? Tāpēc apmeklējiet Latvijas Kultūras muzeju «Dauden», kas atrodas Tvaika ielā 44 un kur var nokļūt ar 5. tramvaju (pieturai nosaukums ir «Aldaris»).
D. KUKARE
