Stokholmas piedāvājums Baltijas jaunatnei
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Zviedrijas valdība paredz piedāvāt mācekļu vietas uz īslaicīgu termiņu, ne ilgāku par gadu, 18 lidz 30 gadus jauniem cilvēkiem no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.
Valsts darba ministre Mona Sālina žurnālistiem teica, ka Zviedrijai un Baltijas valstīm esot bijusi ilga sadarbības pieredze pirms Otrā pasaules kara un esot nepieciešams palīdzēt kaimiņiem to pozitīvās augsmes centienos. Ja iecerētais pasākums sekmēsies, līdzīgs projekts varētu tikt attiecināts arī uz citiem rajoniem ārpus Baltijas valstīm.
Sakarā ar nodarbinātības shēmu uz Zviedriju atbraukušie Jaunie cilvēki netiks uzskatīti par viesstrādniekiem. Zviedru varas iestādes paredz, ka iecerētā programma varēšot funkcionēt vienīgi tad, ja tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi. Atļauja strādāt un dzīvot Zviedrijā tiks izsniegta vienigi tad, ja zviedru uzņēmējs piekritis maksāt tirgus nosacīto vidējo algu un atbraucējam būs kur apmesties. Programmas dalībniekiem būs jāzina zviedru vai angļu valoda.
Zviedrijas valdiba pauž nostāju, ka šī iecere palīdzēs Baltijas valstīm ekonomiskās, kultūras un sociālās pieredzes apmaiņā, nevis atrisinās Zviedrijas darba tirgus jautājumus. Aplēsts, ka katru gadu varētu tikt uzņemti vairāki simti jaunu cilvēku.
Minēto ideju martā pirmais izvirzīja premjerministrs Ingvars Karlsons, un jau notikušas apspriedes ar arodbiedrībām un privātuzņēmējiem par šīs programmas īstenošanu.
Jāpiebilst, ka Baltijas valstu darba plāns iecerēts psiholoģiski grūtā laikā, kad Zviedrijā pasliktinās iedzīvotāju attieksme pret ārzemju bēgļiem. Vasaras sākumā notika vairāki uzbrukumi un dedzināšanas mēģinājumi bēgļu centros un nometnēs.
ROBERTS TEILORS, Stokholma, «The Financial Times»
