Laika gars mūs sauc...
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
(Gunāra Meierovica uzruna)
Kad notika pirmie dziesmu svētki, kad atvērās pirmā tautas atmoda, Atis Kronvalds sacīja: «Mūsu darbs un pūliņš zīmējās tikai uz to, lai starp latviešiem atkal izplauktu godaprāts, vīra sirds un cilvēcības likumu cienīšana.» Cilvēcības likumi — šodien tie nozīmē Latvijas neatkarību, demokrātiju un parlamenta suverenitāti. Godaprāts — tā ir vienība, bez sīkām ķildām un ambīcijām. Vīra sirds — lai mēs neviens nenobītos un nepiekāptos Maskavas naidīgās pretvaras priekšā.
Mēs esam vienoti — Latvija un trimda. Šī diena un šie svētki savieno latviešu tautas dzīvos locekļus, kurus citu no cita centās pretdabiski šķirt. Visus šos gadus mēs esam bijuši varmācīgi šķirti — un tomēr nešķirami. Tāpēc no šīs dienas mēs strādāsim un cīnīsimies vienoti Latvijas izglītībā un saimniecībā, un politikā. Un tieši politika — šodien vārda «politika» vietā var tiklab likt vārdu «neatkarība» – ir cienījama un laba lieta. Rietumu demokrātijās katrs pilsonis iesaistās «valsts lietā» jeb «politikā». Latvijas vēstures veidotājiem — Kārlim Ulmanim un Zigfrīdam Melerovicam -- politika bija viss viņu dzives saturs. «Politika» nozīmē katras tautas spēju valdīt par sevi. Ja kāda tauta nespēj pati pār sevi valdīt, pati sev likumus dot, tad pār šo tautu valdīs kāds cits. Kā līdz šai dienai.
Nākotne būs grūta, un mūs nākotnē māks šaubas. Bet es jums atgādināšu: šaubas ari māca pirmās tautas atmodas darbiniekus. Reiz Bernhards Dīriķis jau tajos gados, kad nacionālā kustiba bija spēcīga, kad pie durvīm bija pirmie dziesmu svētki, vaicāja Atim Kronvaldam «Ko tu saki, vai latviešu tauta pastāvēs vai ir vērts turpināt?». Un Atis Kronvalds toreiz atbildēja: «Ko tur vēl šaubīties? Tā tauta ir mūžīgai». Un es jums šodien atkārtošu: «Ko tur vēl šaubīties? Latviešu tauta ir mūžīga!»
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības priekšsēdis
