Kāpēc esam tik piesardzīgi Baltijas jautājumā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
(SOMIJAS BIZNESA APRINDU IZDEVUMS PAR VALSTS NOSTĀJU)
Notikumiem Baltijas valstīs pie mums seko ar ciešu vērību. Mēs visi dzivojam vienas jūras — Baltijas — krastos. Galu galā igauņi ir ļoti radniecīgi somiem. Faktiski igauņu valoda ir vienīgā valoda pasaulē, ko cilvēks ar somu valodas zināšanām var daudzmaz saprast.
Neraugoties uz Baltijas republiku ģeogrāfisko tuvību Somijai, mūsu attieksme pret turienes nesenajiem notikumiem ir bijusi ļoti piesardziga. Atklāti sakot, tā bijusi pārāk piesardzīga, jo esam pat izjutuši citu Ziemeļu kaimiņu kritiskos skatienus.
Prezidenta Mauno Koivisto runa Eiropas padomē Strasbūrā šāgada maijā beidzot ienesa jaunas vēsmas mūsu attieksmē. Prezidents skaidri nostājās Baltijas valstu pusē to neatkarības vēlmē, kaut arī tajā pašā laikā atsaucās uz Somijas pieredzi attiecībās ar Krieviju.
Somijai nācās iemācīties sadzīvot ar tās lielo kaimiņvalsti Padomju Savienību. Ir gluži saprotami, ka mums bija jācenšas izprast padomju politikas visdažādākos aspektus — gan drošības jautājumos, gan iekšpolitikas jomā. Prezidents Koivisto uzsvēra, ka līdzīga iedziļināšanās kaimiņa nostādnēs būtu apsveicama ari no Baltijas valstu puses to neatkarības gaitā. Somu puse uzskata, ka reālus panākumus varot sasniegt tikai sarunu ce|ā. Somija no savas pieredzes var teikt, ka pārāk ietiepiga nostāja vai patvaldnieciski lēmumi nevar dot labu iznākumu.
Turklāt Somijā pat nopietnāk nekā daudzās citās valstis seko norisēm Padomju Savienībā. Un iemesls tam ir ne tikai plašā kopīgā robeža, bet arī vairākās desmitgadēs iedibinātais nozīmīgais tirdznieciskais kontakts. Pārmaiņas padomju sabiedrībā var ļoti drīz ietekmēt PSRS un Somijas ekonomiskās attiecības.
Padomju Savienība ir mūsu trešā lielākā tirdzniecības partnere. Šajā ziņā svarīgākas ir tikai Rietumvācija un Zviedrija.
Skaidrs, ka pārmaiņas padomju ekonomikā radīs korekcijas ari mūsu tirdzniecības attiecībās. Mūsuprāt, vajadzētu atteikties no pārāk sasteigtiem radikāliem risinājumiem, jo daudziem rūpniecības uzņēmumiem būs nepieciešams laiks, lai piemērotos šai varbūt pilnīgi jaunajai situācijai.
Dabiski, ka ar tirdzniecības attiecībām vien nav viegli izskaidrot piesardzīgo reakciju uz notikumiem Baltijā. Bet mums ir jānodrošina savas rūpniecības intereses un pozīcijas integrētajā Eiropā — gluži tāpat, kā tas ir jādara citām valstīm. Būtībā mums to nākas darīt daudz grūtāk un sāpīgāk, jo mūsu iedzīvotāju skaits ir tik mazs.
Kopš Otrā pasaules kara mēs esam iemācījušies dzīvot reālās politikas apstākļos. Tieši šajā kontekstā ari vajadzētu uzņemt mūsu viedokli par attīstību Baltijā. Šo atturīgo viedokli var viegli kritizēt, kaut gan parasti kritiķi ignorē Somijas ģeopolitiskās īpatnības. Somi saglabā savu uzticību stingrai neitralitātei pat strauji mainīgajā Eiropā. Arī nākotnē mēs vēlētos uzturēt labas attiecības ar visām tautām — gan Austrumos, gan Rietumos.
«Finnish Business Report» (Helsinki)
1990 gada jūnija ievadraksts
